Plastiskā estētiskā piena dziedzeru ķirurģija

1. Pārlieku lielas un noslīdējušas krūtis
2. Lieli un asimetriski piena dziedzeri
3. Sāpes sprandā un plecos pārmērīgi lielu un smagu piena dziedzeru dēļ
4. Pastāvīgi izsutumi krokas zem krūtīm zonā un zem masīvajām krūtīm
5. Nepareiza stāja smago piena dziedzeru dēļ
6. Pārāk liels krūšu izmērs rada problēmas intīmajā dzīvē

Hipertrofētas krūtis rada grūtības izvēlēties atbilstošu apakšveļu un apģērbu

Ir kļūdaini uzskatīt, ka visas sievietes sapņo par krūšu palielināšanu. Ir daudz gadījumu, kad sievietēm no 35 līdz 55 gadiem un vairāk, apjomīgas krūtis rada vairāk problēmu nekā prieka. Viņu uzmanība tiek koncentrēta pārsvarā uz smalkāku sievišķīgu formu iegūšanu.

Makromastija (piena dziedzeru hipertrofija), kad tiek novērota piena dziedzeru apjoma un svara pārmērīga palielināšanās, tiek uzskatīta par to attīstības anomāliju. Tā ir piena dziedzeru saistaudu un taukaudu pārmērīga palielināšanās. Mediķi to klasificē pēc izcelsmes (ģenētiskā nosliece, grūtniecība / barošana ar krūti, liekais svars / aptaukošanās), pēc struktūras (taukaudu palielināšanās / dziedzeraudu palielināšanās), pēc lokalizācijas (vienpusēja / abppusēja), pēc izteiktības pakāpes (nebūtiska, vidēja, liela, gigantomastija).

Pusaudžu / jaunības gados piena dziedzeru hiperapjomu parasti izraisa endokrīnās sistēmas traucējumi (juvenīlā hipertrofija). Šajā gadījumā primārais uzdevums ir ārstēšanās pie endokrinologa, kas ir vērsta uz piena dziedzeru augšanas apturēšanu, bet pēc tam … pēc bērna piedzimšanas var apsvērt krūšu estētikas uzlabošanas iespēju ar plastiskās ķirurģijas palīdzību. Makromastijas, uz endokrīno traucējumu fona, gadījumā operācija nav iespējama, kamēr pilnīgi nav novērsti to izraisošie cēloņi.

Reproduktīvā vecuma sievietēm ir jāzina: ja viņas plāno grūtniecību/bērna piedzimšanu, operāciju ir labāk veikt pēc dzemdībām un laktācijas. Pēc 8 – 12 mēnešiem pēc laktācijas perioda beigām var vērsties pie plastikas ķirurga. Vecāka gadagājuma dāmām pavadošu citu  slimību/ kontrindikāciju dēļ operācija ne vienmēr ir iespējama.

Redukcijas mammoplastika tiek veikta ne tikai pēc estētiskā, bet arī pēc medicīniskā rakstura indikācijām. Masīvas krūtis nereti izraisa veselības problēmas, kas arī motivē sievietes vērsties pie plastikas ķirurga. Lielas, smagas krūtis stipri spiež uz krūškurvi, veicina kupra veidošanos, izraisa sāpes sprandā, plecos, mugurkaulā, veicina stājas deformāciju, kas noved pie mugurkaula izliekuma, gaitas un silueta izmaiņām.

Krūštura lencītes, iespiežoties ādā, nereti provocē dermatītus, ādas krokā zem krūtīm bieži rodas izsutumi, slapjās ekzēmas.

Pirms operācijas tiek veikta ķirurģisko griezumu ģeometrijas rūpīga plānošana, lai būtu iespējama krūšu adekvāta korekcija un gūts optimāls estētiskais rezultāts. Pirms operācijas ķirurgs novērtē pacientes ķermeņa proporcijas, piena dziedzeru apjomu un ptozes pakāpi, ādas turgoru un citus parametrus. 

Redukcijas mammoplastikas veikšanai pastāv dažādas ķirurģiskās pieejas. Vienas vai otras pieejas izvēli nosaka makromastijas izteiktības pakāpe.

Vertikālās šuves metode. Griezumi tiek veikti ap areolu un turpinās vertikāli uz leju līdz submammārai krokai, kur arī beidzas. Šī tehnika der krūšu samazināšanai līdz 500 gramiem. Tiek izgriezti liekie taukaudi un dziedzeraudi, tiek veikta izstieptās ādas rezekcija (izgriešana), krūtsgalu – areolārais komplekss tiek pārvietots augstākā pozīcijā, tiek veidota piena dziedzera galīgā forma. Nereti krūšu samazināšana tiek veika kopā ar areolu samazināšanu. Ķirurgs tās modelē jaunas - kas atbilst mazāka izmēra krūtīm.

Pārmērīga krūšu apjoma (gigantomastijas) gadījumā griezumi tiek veikti ap areolu, vertikāli līdz submammārajai krokai un horizontāli krokā. Šī metode ir indicēta, kad nepieciešams likvidēt lielus audu apjomus – līdz 2–3kg. Tiek izgriezti taukaudi, saistaudi un dziedzeraudi, liekā āda, bet krūtsgalu – areolārais komplekss (kopā ar nervu galiem un asinsvadiem) tiek pārvietots un iegūst augstāku pozīciju. Cits variants – krūtsgala izņemšana un jaunā veidošana – no rekonstruējamā dziedzera audiem. Pēc rehabilitācijas perioda beigām areolas kontūru var koriģēt ar tetovējuma palīdzību.

Visi operāciju veidi tiek pabeigti ar piena  dziedzeru  simetrijas novērtējumu, drenāžu  ievietošanu, brūces sašūšanu pa kārtām, pārsēja uzlikšanu, virs kura tiek uzvilkta kompresijas veļa. Izņemtās piena dziedzeru audu daļas tiek nosūtītas uz patohistoloģisko izmeklēšanu. Nereti  liekajiem piena dziedzeru audiem, kuri tika izgriezti, ir patoloģija (izmaiņas mastopātijas dēļ).  To likvidācija samazina malignizācijas risku.

Krūšu asimetrijas gadījumā operācija parasti tiek apvienota ar krūšu savilkšanu (mastopeksiju) vai otras krūts palielināšanu ar endoprotezēšanas palīdzību. Redukcijas mammoplastikas operācija var būt apvienota arī ar liposakciju, abdominoplastiku, krūtsgalu vai areolu izmēra samazināšanu

Redukcijas mammoplastika ļauj: samazināt piena dziedzeru apjomu un izmēru, padarīt tos simetriskus (tiek paredzēta absolūta simetrija, bet nevar būt 100% garantēta), pārvietot krūtsgalu – areolāro kompleksu augstākā pozīcijā, samazināt areolas, novērst medicīniskās problēmas, kas ir saistītas ar gigantomastiju.

• Sejas un kakla plastiskā estētiskā ķirurģija
• Ķermeņa un ekstremitāšu plastiskā estētiskā ķirurģija
• Neķirurģiskā atjaunināšana
• Ādas problēmu ārstēšana ar lāzeru
• Intīmā ķirurģija
• Ginekoloģija
• Urīna nesaturēšanas (inkontinence) ķirurģiskā ārstēšana

• Slikti kontrolējama arteriālā hipertenzija
• Subkompensēts cukura diabēts
• Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ar izteiktu elpošanas mazspēju
• Patoloģiska aptaukošanās (ĶMI >40)
• Aktīvs hepatīts
• Hronisks hepatīts ar aknu mazspēju
• Sirds izsviedes frakcijas mērena samazināšanās
• Hroniska nieru mazspēja, kam nepieciešama regulāra hemodialīzes veikšana.
• Anamnēzē (mazāk par 6 mēnešiem): miokarda infarkts, insults, īslaicīga išēmiska lēkme, sirds išēmiskā slimība vai stentēšana
• Perorālo antikoagulantu lietošana, kad nav iespējams tos aizvietot ar mazmolekulāriem heparīniem
• Akūta vīrusa (t.sk. herpes) vai bakteriālā infekcija
• Piena dziedzeru slimības, kas prasa papildus izmeklēšanu un specifisku ārstēšanu

1. Pārlieku lielas un noslīdējušas krūtis
2. Lieli un asimetriski piena dziedzeri
3. Sāpes sprandā un plecos pārmērīgi lielu un smagu piena dziedzeru dēļ
4. Pastāvīgi izsutumi krokas zem krūtīm zonā un zem masīvajām krūtīm
5. Nepareiza stāja smago piena dziedzeru dēļ
6. Pārāk liels krūšu izmērs rada problēmas intīmajā dzīvē

Hipertrofētas krūtis rada grūtības izvēlēties atbilstošu apakšveļu un apģērbu

Stacionārā 2 – 3 dienas (pēc indikācijām). Pimajās dienās pēc operācijas ir jūtamas mērenas sāpes (kustoties), kas tiek remdētas ar medikamentu palīdzību. Zilumi pāriet patstāvīgi. Šuves tiek noņemtas pēc 10 – 14 dienām (pēc indikācijām).

Kā tūskas sekas var būt krūtsgalu jutības samazināšanās 1,5 – 6 mēnešus. Tā ir pagaidu parādība, pēc rehabilitācijas perioda beigām jutība atjaunosies.

2 – 3 mēnešus obligāti pastāvīgi jānēsā speciāls krūšturis - kompresijas veļa, kamēr pāries tūska un piena dziedzeru audi pieradīs pie jaunā stāvokļa/ pozīcijas.

Nepieciešams izsargāties no grūtniecības (ja tā tomēr notiek – operācijas rezultāts būs praktiski nivelēts). Darba nespējas periods 14 – 20 dienas.

Mēneša laikā ir jāizvairās no pārkaršanas (karsta vanna, solārijs, pirts, sauna). 2 – 3 mēnešus ir jāsamazina fiziskā slodze, neapmeklēt sporta nodarbības. Sešu mēnešu laikā nav ieteicams celt smagumus. Ir jāguļ uz muguras. Novērtēt estētisko rezultātu var pēc 2 – 4 mēnešiem.  Galīgo formu krūtis pieņems 8 – 12 mēnešu laikā pēc operācijas. Nākotnē apjoms var mainīties atkarībā no hormonālajām svārstībām, svara izmaiņām un grūtniecības.

Pēc piena dziedzeru ķirurģiskās rezekcijas var rasties agrīnās vai vēlīnās komplikācijas.

Agrīnās: ādas un mīksto audu barošanās (trofikas) traucējumi sastopami reti un izpaužas kā ādas malu nekrozes vertikālā griezuma savienojumu vietās un areolu zonās, vertikālā un horizontālā griezuma savienojumu zonās. Katra komplikācija prasa diferencētu ārstēšanu.

Vēlīnās: krūtsgalu – areolārā kompleksa jutīguma traucējumi/ zudums, rupjas rētas vai to slikta dzīšana, krūtsgala/ areolas deformācija, krūšu kontūru izplūšana, piena dziedzeru deformācija vai ptoze, piena dziedzeru taukaudu izplešanās recidīvs (piena dziedzeru atkārtota hipertrofija). Atkārtota hipertrofija var rasties hormonāla rakstura problēmu dēļ. Pirms lēmuma pieņemšanas par redukcijas mammoplastikas veikšanu ir jāveic izmeklēšana un jānoskaidro piena dziedzeru makromastijas iemesls. Ja iemesls slēpjas hormonālās sistēmas darbības traucējumos, tad plastika nedos vēlamo rezultātu, bet krūšu izmērs turpinās palielināties. Tāpat makromastijas recidīvs var būt novērots sievietēm, kurām ir bijusi grūtniecība pēc veiktās operācijas.

Rūpīga pirmsoperācijas plānošana un ķirurģiskās iejaukšanās tehnoloģiju ievērošana katrā posmā ļauj samazināt iespējamos riskus. Lai samazinātu pēcoperācijas komplikāciju iespējamību, ieskaitot arī estētiskās komplikācijas, rekomendējam vērsties pie pieredzējušiem plastikas ķirurģiem.