Plastiskā estētiskā piena dziedzeru ķirurģija

1. Pārāk mazas krūtis
2. Krūtis ir kļuvušas mazākas, ir zaudējušas apjomu un tvirtumu pēc dzemdībām un barošanas ar krūti (involūcija pēc laktācijas)
3. Svara zaudēšana ir izmainījusi krūšu izmēru un kontūras, krūtis ir zaudējušas ierasto formu.
4. Krūšu asimetrija – viens no piena dziedzeriem ir manāmi mazāks par otru.
5. Krūtis ir neproporcionālas attiecībā pret ķermeni.
6. Piena dziedzeru nepietiekama attīstība.

Augmentācijas mammoplastika ir vispieprasītākā plastiskā operācija sievietēm vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Šīs vēlmes diktē ne tikai mode uz kārdinošu figūru un “nobriedušākām” krūtīm, bet arī sieviešu tieksme tikt galā ar kompleksiem un, beidzot, lepoties ar sava ķermeņa skaistumu.

Sieviešu krūtis jutīgi reaģē uz svara izmaiņām, hormonālo disbalansu, menstruālā cikla fāzēm, grūtniecību, laktāciju, kontraceptīvu lietošanu, funkcionālajiem traucējumiem, vecuma izmaiņām.

Pie plastikas ķirurgiem vēršas sievietes, kuras neapmierina viņu krūšu izskats. Iespējams, jūsu krūtis no estētiskā viedokļa ir diezgan pievilcīgas. Cita lieta, kāda ir jūsu attieksme pret tām. Pielietot radikālas metodes savu sapņu krūšu dēļ vai nē?  Šis lēmums jums jāpieņem patstāvīgi un apzināti. Medicīnisko indikāciju šādu operāciju veikšanai nav.

Ja sieviete vēlas iespaidīgākas krūtis, runa var iet tikai par endoprotezēšanu, t.i., implantu ievietošanu. Faktori, kuri nosaka operācijas sekmīgu iznākumu –augstas kvalitātes implanti, plastikas ķirurga kvalifikācija/pieredze, pareizi izvēlēta ķirurģiskā taktika.

Pastāv precīzi kritēriji un indikācijas, lai izvēlētos: operācijas veikšanas taktiku un algoritmu, ķirurģiskās piekļuves veidu, implantu izmēru un formu, to ievietošanas  zonu. Pieredzējis ķirurgs izvērtē veselu virkni faktoru kopumu, kas ietekmēs piena dziedzeru jauno estētisko izskatu, un izvēlas vislabāko variantu.

Ārsts ņem vērā pacienšu estētisko gaumi, bet tā ne vienmēr iekļausies viņu anatomijas un fizioloģijas robežās (ķermeņa uzbūves īpatnības, augums, krūškurvja parametri, piena dziedzeru un mīksto audu stāvoklis, pozīcija, kā arī piena dziedzeru ptozes esamība/ trūkums, ādas stāvoklis…) Ķirurga uzdevums ir ne tikai palielināt sievietes krūtis, bet arī izveidot skaistu, harmonisku siluetu.

Pastāv dažas operācijas veikšanas ķirurģiskās tehnikas, kas atšķiras pēc ķirurģiskās piekļuves veida implanta ievietošanai.

* Submammārais griezums tiek veikts dabīgajā ādas krokā zem krūtīm. Piena dziedzeru audi netiek skarti. Šo piekļuvi izmanto 80% pasaules ķirurgu tās drošības dēļ – tā nodrošina pilnu vizuālo kontroli operējamajā zonā. Šī metode tiek uzskatīta par visdrošāko pacientei un unversālu ķirurgam, jo tā ļauj ķirurgam ievietot jebkura veida un izmēra implantus. Tomēr, šis piekļuves veids nav ideāls pacientēm ar “jauneklīgo” krūšu formu, kurām nav submammāro ādas kroku.

* Periareolārais griezums tiek veikts pa areolas apakšējo pusloku (gar areolas kontūru). Šis griezums tiek maskēts pateicoties savam izvietojumam – redzamas rētas nepaliek areolu krāsas un tekstūras dēļ. Kad areolu diametrs ir mazs, griezuma garums var būt nepietiekams operācijas veikšanai.

* Aksilārais griezums tiek veikts padusē (tiek pielietots endoskopiskajā krūšu palielināšanas gadījumā). Šī piekļuves metode ir visgrūtākā pēc izpildes tehnikas (ir grūtāk ievietot un centrēt implantu). Šis piekļuves veids neizjauc piena dziedzera veselumu, bet limitē ķirurga iespējas lielo izmēra implantu izmantošanas jomā. Tiek rekomendēts sievietēm ar mazām krūtīm, kurām ir mazas areolas un nav ādas kroku zem krūtīm.

* Transareolārais griezums iet šķērsām areolai, apejot krūtsgalu, gar apakšējo areolas malu. Šo piekļuves veidu izmanto ārkārtīgi reti. Šajā gadījumā ir svarīgs pietiekams areolu izmērs nepieciešamā garuma griezuma veikšanai.

 Nākamais operācijas posms - “kabatas” veidošana implantam un tā ievietošana.  Tā tiek   veidota zem piena dziedzera – starp dziedzera mīkstajiem audiem un lielo krūšu muskuli (subglandulāri), zem muskuļu fascijas (subfasciāli) vai zem lielā krūšu muskuļa  (submuskulāri). Kad implanti tiek ievietoti, ķirurgs sašuj mīkstos audus, uzliek pēcoperācijas šuves. Tiek ievietota drenāža, uzlikts sterils pārsēju un uzvilkta kompresijas veļa.     

 Lielākajā daļā gadījumu ķirurgi izvēlas submammāro vai periareolāro piekļuvi. Visvēlamākais endoprotēzes uzstādīšanas veids ir subfaciālais vai submuskulārais.

Piena dziedzeru protezēšanas sekmīgu rezultātu lielākoties nosaka izmantoto implantu kvalitāte.  Jaunas paaudzes implantu izstrādāšanas un ražošanas laikā pasaules vadošie ražotāji izmanto jaunākos tehniskos sasniegumus un vismodernākos materiālus, kas sniedz ķirurgam, un pats galvenais – pacientēm, drošības garantiju un vislabākos pēcoperāciju rezultātus.

Vispopulārākie ir teksturētie implanti, pildīti ar modernām  gēla  bāzēm. Tie ir droši  no izturības un  mijiedarbības ar piena dziedzeru audiem viedokļa.  Lielākā daļa ķirurgu liek  implantus ar dažādu gēla kohezivitāti, ņemot vērā  pacienšu  individuālos rādītājus. Teksturētie (pārklāti ar  mikroskopiskām bārkstiņām)  silikona implanti  ar gēla pildījumu ļauj piešķirt krūtīm dabiskāku formu. Bārkstiņām ir strikti noteikts izmērs, tieši tā tās veido “pārejas zonu” no ķermeņa audiem uz protēzi, kas  novērš  fibrozo kapsulu veidošanos, kuras kļūst par iemeslu atkārtotām operācijām.

Pasaulē ir aptuveni 10 piena dziedzeru implantu ražotāju kompānijas. Šodien autoritatīvie ražotāji dod ilgstošu garantiju savas produkcijas kvalitātei.

Pēc formas krūšu implanti var būt: anatomiskie (pilienveida), apaļie, asimetriskie (to forma abiem piena dziedzeriem atšķiras). Anatomiskie implanti tiek izmantoti būtiskai krūšu palielināšanai, pie tam tie ļauj sasniegt maksimāli dabisku izskatu.

Pēc profila tipa tie var būt zema profila vai augsta profila. Profilu nosaka attālums no pamata līdz implanta visaugstākajam punktam. Jo augstāks ir profils, jo būtiskāks būs krūšu palielināšanas vizuālais efekts. Augsta profila neliela izmēra implanti ir indicēti sievietēm ar šauru krūškurvi. Krūšu implantu izmēru nosaka pildījuma apjoms.

Par cik izmēriem var palielināt krūtis? 85% pacienšu izvēlas dabiskumu, harmoniju un mērenību, kas ir pilnīgi prātīgi no medicīniskā un estētiskā viedokļa. Lielas krūtis ir ne tikai neērtas, bet arī var izprovocēt blakusparādības - izmainīt stāju, izraisīt sāpes mugurkaulā, provocēt citas  komplikācijas.

Klīnikā tiek izmantoti augstas kvalitātes implanti, kurus apstiprinājusi Eiropas Medicīnas garantiju un plastikas ķirurģijas materiālu kvalitātes komiteja - EQUAM. Mēs dodam priekšroku kompānijām – ražotājiem, kas izvirza augstus standartus estētiskajā medicīnā, kam ir nevainojama reputācija tirgū. Jebkurai sievietei ir iespējams izvēlēties tikai viņai atbilstošus implantus un radīt individuālu izmēru, formu, apjomu un krūšu augstumu, maksimāli ņemot vērā viņas konstitūcijas īpatnības.

Katram implantam ir pase ar bāzes datiem par endoprotēzi un kompāniju – ražotāju. Autoritatīvo zīmolu implanti nodrošina dabisku estētisko efektu, bet no komplikāciju viedokļa tie ir praktiski droši.

• Sejas un kakla plastiskā estētiskā ķirurģija
• Ķermeņa un ekstremitāšu plastiskā estētiskā ķirurģija
• Neķirurģiskā atjaunināšana
• Ādas problēmu ārstēšana ar lāzeru
• Intīmā ķirurģija
• Ginekoloģija
• Urīna nesaturēšanas (inkontinence) ķirurģiskā ārstēšana

• Slikti kontrolējama arteriālā hipertenzija
• Subkompensēts cukura diabēts
• Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ar izteiktu elpošanas mazspēju
• Patoloģiska aptaukošanās (ĶMI >40)
• Aktīvs hepatīts
• Hronisks hepatīts ar aknu mazspēju
• Sirds izsviedes frakcijas mērena samazināšanās
• Hroniska nieru mazspēja, kam nepieciešama regulāra hemodialīzes veikšana.
• Anamnēzē (mazāk par 6 mēnešiem): miokarda infarkts, insults, īslaicīga išēmiska lēkme, sirds išēmiskā slimība vai stentēšana
• Perorālo antikoagulantu lietošana, kad nav iespējams tos aizvietot ar mazmolekulāriem heparīniem
• Akūta vīrusa (t.sk. herpes) vai bakteriālā infekcija
• Piena dziedzeru slimības, kas prasa papildus izmeklēšanu un specifisku ārstēšanu

Stacionārā jāpavada 1 – 2 dienas. 2 – 4 dienu laikā mērenas sāpes (tiek remdētas ar atsāpinošajiem preparātiem). Var tikt novērotas ādu stiepjošas sajūtas operācijas veikšanas zonā – pēcoperācijas tūskas dēļ. Tūska ir normāla mīksto audu reakcija uz ķirurģisko iejaukšanos. Tā ir vairāk izteikta sievietēm, kurām implanti ir ievietoti zem krūts muskuļa. Parasti tūska savu maksimālo apjomu sasniedz 3. – 5. dienā un pēc tam pakāpeniski pāriet. Zilumi patstāvīgi pazūd pēc pāris nedēļām.

Šuves tiek noņemtas 7. – 10. dienā. Atgriezties darbā pēc operācijas var jau pēc vienas nedēļas. 3 – 4 nedēļas nepieciešams valkāt speciālu kompresijas krūšturi un nedrīkst apmeklēt pirti, saunu, solāriju. Trīs mēnešus pēc operācijas rekomendē izvairīties no mehāniskas iedarbības uz operēto zonu, ierobežot fizisku slodzi, īpaši plecu joslā. Galīgo rezultātu var novērtēt pēc 3 – 6 mēnešiem.

Pēcoperācijas rētu kvalitātes uzlabošanai klīnikā tiek izstrādāta rehabilitācijas programma. Sākot ar 5.-7. dienu pēc ķirurģiskās iejaukšanās pārsiešanas tiek apvienotas ar speciālām procedūrām, rēta veidojas ātrāk un rezultātā kļūst plāna un praktiski nepamanāma.

Komplikācijas var iedalīt divos veidos: vispārējās ķirurģiskās un specifiskās (saistītas ar implantiem).

Vispārējās ķirurģiskās komplikācijas: hematoma, seroma, brūču inficēšanās, keloīdo un hipertrofēto rētu veidošanās, krūtsgalu un areolu jutības pagaidu pazemināšanās (zudums). Tās ir sastopamas diezgan reti.

Specifiskās komplikācijas: implanta bojājumi, kapsulāra fibroza kontraktūra, implanta nobīde. Šādas komplikācijas vēlīnajā pēcoperācijas periodā ir sastopamas ārkārtīgi reti.