Kas jūs satrauc?
- Pēc rinoplastikas palikuši iedobumi uz deguna muguras
- Pārāk nokarens degungals
- Pēc operācijas parādījusies nāsu asimetrija
- Pēc pirmās operācijas ir traucēta deguna elpošana
- Plata deguna mugura
- Neadekvāts deguna garums
- Pēc operācijas ir ožas pasliktināšanās
- Deguns izskatās asimetrisks
- Degungals pēc rinoplastikas izskatās pārāk pacelts
- Izliekta deguna starpsiena – nobīde uz vienu pusi
- Pēc pirmās operācijas deguna parametri atšķiras no prognozējamā rezultāta.
- Degungals ir pārāk sašaurināts – “saspiests” deguns
Kad veikt operāciju?
Atkārtota (revīzijas) rinoplastika vienmēr tiek veikta pēc objektīviem iemesliem - iepriekšējās operācijas rezultāts neatbilst estētiska un/vai funkcionāla rakstura kritērijiem un vēlmēm. Problēmas var būt gan maznozīmīgas, un tāpēc viegli likvidējamas, gan arī diezgan nopietnas. Šādā gadījumā atkārtota operācija būs darbietilpīga un ilgstoša.
Lielāko daļu operāciju, kas ir veiktas pirms atkārtotām revīzijas rinoplastikām, var iedalīt divās grupās – tās, kuru gaitā tika izdarīts mazāk, nekā bija nepieciešams (“nepietiekoša” rinoplastika), un, kuru gaitā tika izdarīts vairāk, nekā nepieciešams (“pārlieka” operācija). Nav reti gadījumi, kad pirmā pārliekā operācija noved pie deguna deformācijas, elpošanas un ožas pasliktināšanās, iedobumiem un nelīdzenumiem uz deguna (pārmērīgas skrimšļaudu izgriešanas dēļ).
Jūs uzskatāt, ka pirmā rinoplastika jums bija neveiksmīga? Lai izdarītu tik kategorisku secinājumu, ir jāpaiet laikam. Neapšaubāmi, atšķirības “pirms” un “pēc” rinoplastikas pacientes pamana uzreiz. Bet galīgo rezultātu var ieraudzīt ne tik drīz – nepieciešams 1 gads, bet atsevišķos gadījumos pat 1,5 gads (individuāls rādītājs). Ja pēc šī laika perioda jums ir saglabājušās pretenzijas pret savu “jauno” degunu, jums atkārtoti jāvēršas pie rinoķirurga. Ir svarīgi norobežot veiktās operācijas tiešām neapmierinošo rezultātu no nebeidzamās neapmierinātības ar savu degunu. Ir bieži gadījumi, kad pacienšu prasības pret veiktās rinoplastikas rezultātu ir pārāk augstas.
Tiek veikta kompleksa diagnostika, lai novērtētu deguna struktūru stāvokli un atklātu konkrētās problēmas rašanās cēloni. Tiek analizēta radusies situācija, bet pēc tam tiek plānota un veikta atkārtota operācija.
Tehnoloģijas īpatnības
Atkārtota rinoplastika pieder pie tehniski sarežģītu, filigrālu operāciju grupas. Šī sarežģītība ir saistīta ar ķirurga darbu ar audiem (rētaudiem, saistaudiem, skrimšļaudiem, kaulaudiem), kuru anatomiskie orientieri jau ir izzuduši vai sabojāti. Katrs deguns ir individuāls, bet katrs iepriekš operēts deguns slēpj sevī “pārsteigumus”, kurus ir atstājis iepriekšējais ķirurgs.
Deguna harmonizācijai ir nepieciešama tā anatomisko struktūru delikāta atjaunošana. Šiem mērķiem kā būves materiāls bieži ir jāizmanto ribas skrimslis.
Pret atkārtotu ķirurģisku operāciju ir jāizturas piesardzīgi, īpaši, kad jau ir bijušas dažas rinoplastikas. Pacientēm ir skaidri jāapzinās, kāds rezultāts var būt sagaidāms un iespējams, un kādu sasniegt būs nereāli. Konsultācijai šajā gadījumā ir pamatnozīme. Pieredzējušam rinoķirurgam ir jāinformē sava paciente, ka atkārtota rinoplastika bieži vien ir neparedzama. Pirmsoperācijas prognozes, diemžēl, simtprocentīgi negarantē gaidāmā rezultāta sasniegšanu.
Svarīgi zināt
Atkārtotai rinoplastikai ir vairāki iemesli.
Daļu atkārtoto operāciju nepieciešams veikt dēļ pēcoperāciju sarežģījumiem, kas ir saistīti ar rētaudu veidošanos (iekšējas rētu kontraktūras). Ir iespējama gļotādas izzušana, sinehiju (saaugumu) veidošanās. Jebkurš degunu sedzošā ādas-zemādas audu kompleksa bojājums vai samazināšanās rada papildus grūtības atkārtotās operācijas gaitā. Ja deguna mīkstie audi un skeleta balsta pamats tika bojāti, likvidēti vai savādāk orientēti, atkārtotās operācijas veikšanai ķirurgam jāpiemeklē un jāizmanto pareizas operatīvās pieejas problemātiskajai zonai.
Sarežģītu deguna posttraumatisko rekonstrukciju gadījumos var būt nepieciešami vairāki problēmas risināšanas posmi – ne visu var izlabot vienas operācijas gaitā.
Degungala rekonstrukcija ir sarežģīts un diezgan āķīgs etaps plastiskajā rinoķirurģijā. Daudzas atkārtotās operācijas ir saistītas tieši ar šo deguna zonu. Pastāv bezgalīgi liels daudzums individuāli anatomisko degungalu variantu, tādēļ nekādā gadījumā nevar būt viena kopēja metodika to korekcijai. Katrai operācijai ir sava specifika un īpašs problēmas risināšanas veids.
Atkārtota operācija ir nepieciešama, kad deguna spārnu skrimšļu un citu struktūru, kas atbalsta degungalu, radikālā izgriešana noved pie tā balsta zaudēšanas, pie deguna šķībuma un tā nedabiska izskata. Nepareizi savienoti/sašūti skrimšļi padara degunu nedabiski īsu vai asimetrisku. Pēc agresīvas audu izgriešanas vienmēr seko slikta un ilgstoša dzīšanas procesa un traucētas elpošanas risks.
Rinoplastika, kas tika veikta ar estētiskiem nolūkiem, nedrīkst izraisīt deguna funkciju (elpošanas, ožas, rezonatora u.c.) zaudēšanu. Atkārtotas operācijas tiek veiktas, lai šīs funkcijas atjaunotu. Vairākumā gadījumu tās ir funkcionāli - estētiskās operācijas. Dažreiz deguna normālas funkcionēšanas atjaunošanai un tā estētikas uzlabošanai kļūst nepieciešama divu speciālistu – plastikas ķirurga (pieredzējuša rinoķirurga) un operējoša otorinolaringologa – līdzdalība.
Ne vienmēr slikts operācijas rezultāts ir tikai ķirurga neveiksmīgā darba sekas. Rinoplastikas rezultātu var ietekmēt pacientes individuālās īpatnības – ādas biezums un struktūra, deguna skrimšļu un kaulu uzbūve. Hronisks process organismā ir nelabvēlīgs faktors normālam pēcoperācijas brūču dzīšanas procesam.
Iemesli var būt arī citi: ārsta rekomendāciju neievērošana pēcoperācijas periodā, organisma individuāla reakcija, kuras rašanos praktiski nav iespējams paredzēt, hroniska smēķēšana, kas pasliktina ādas un mīksto audu dzīšana.
Atkārtotas rinoplastikas gadījumā pastāv liela korekciju iespējamība attālinātā periodā mīksto audu un skrimšļu transplantātu neprognozējamu reakciju dēļ.
Jūs var ieinteresēt
Kontrindikācijas
- Slikti kontrolējama arteriālā hipertenzija
- Subkompensēts cukura diabēts
- Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ar izteiktu elpošanas mazspēju
- Patoloģiska aptaukošanās (ĶMI >40)
- Aktīvs hepatīts
- Hronisks hepatīts ar aknu mazspēju
- Sirds izsviedes frakcijas mērena samazināšanās
- Hroniska nieru mazspēja, kam nepieciešama regulāra hemodialīzes veikšana.
- Anamnēzē (mazāk par 6 mēnešiem): miokarda infarkts, insults, īslaicīga išēmiska lēkme, sirds išēmiskā slimība vai stentēšana
- Perorālo antikoagulantu lietošana, kad nav iespējams tos aizvietot ar mazmolekulāriem heparīniem
- Akūta vīrusa (t.sk. herpes) vai bakteriālā infekcija
Operācijas ilgums
Anestēzija
Pēcoperācijas periods
Stacionārā 2–3 dienas (atkarībā no operācijas apjoma). Sāpju izjūtas ir mēreni izteiktas. Atkārtotā rinoplastika noris ar ne tik spilgti izteiktām hematomām - tās pazūd pēc 1-2 nedēļām.
Tāpat kā pēc pirmās operācijas, deguna ejās tiek ievietoti tamponi - tos izņem pēc 1-2 dienām pēc operācijas. Obligāti tiek uzlikta ārējā ģipša longete/speciāla deguna šina, lai fiksētu deguna formu. To varēs noņemt pēc 6-9 dienām. Šuves tiek izņemtas pēc 6-7 dienām. Ja bija nepieciešama ribas skrimšļa ņemšana, apmēram 2 nedēļas būs nepatīkamas sajūtas ribu apvidū kustoties vai klepojot.
Sešu nedēļu laikā ir ieteicams gulēt uz muguras gultā ar piepaceltu galvgali (vai uz vairākiem spilveniem). Vajadzētu izmantot speciālu ortopēdisko spilvenu-apkakli kakla daļai, kādu parasti lieto lidmašīnās. Divu nedēļu laikā pēc operācijas ir aizliegti aviolidojumi.
Pacientēm ir jāzina, ka tūska pēc atkārtotas operācijas saglabājas ilgāk un pāriet lēnāk. Audu atjaunošanās process var ieilgt līdz gadam.
3 mēnešu laikā pēc operācijas nav ieteicams iet karstā vannā, apmeklēt saunu un solāriju, sauļoties, nodarboties ar aktīvā sporta veidiem, ir jāizvairās no smagas fiziskas slodzes. Atgriezties darbā ir iespējams pēc 1,5 – 2 nedēļām.
Pirmie operācijas rezultāti ir redzami pēc 2 – 3 nedēļām. Pēc atkārtotas rinoplastikas deguns ieņems galīgo formu pēc 1,5 – 2 gadiem.
