Deguna plastiskā estētiskā ķirurģija

1. Garš un liels deguns
2. Īss un plats deguns
3. Pārāk strups deguns
4. Deguns ar lielu kupri – “ērgļa” deguns.
5. Liels “grieķu “ deguns
6. Plata deguna muguras pamatne
7. Degungala sadalīšanās
8. Plats un nokarājies deguns (seglveida deformācija)
9. Degungals ir liels, paresnināts un nokarājies
10. Lielas (paplašinātas) nāsis
11. Pēc deguna traumas deguna starpsiena un ass ir izliekta
12. Traucēta deguna elpošana
13. Āķveidīgs degungals
14. Asimetriski deguna spārni

Uzdrošināties mainīt deguna formu ir daudz grūtāk, nekā veikt jebkuru citu plastisko operāciju, jo pārvērtība būs acīmredzama. “Jaunais” deguns spēj būtiski izmainīt seju – tas vilina un biedē vienlaikus. Operācija ir jāveic tad, kad sejas vaibstu estētiskais disbalanss reāli jūs apgrūtina, traucē dzīvot harmonijā ar sevi.

Tiek uzskatīts, ka normāli deguns aizņem vidējo sejas daļu, bet piere, lūpas un zods – augšējo un apakšējo trešdaļu. Novērtējot deguna formu, liela nozīme ir deguna – lūpu leņķim. Optimālais leņķis sievietēm ir 95 – 110 grādi. Tas ir vidējais statistiskais orientieris. Tomēr, normas jēdziens ne vienmēr sakrīt ar cilvēku priekšstatiem par skaistumu. Konsultācijai ar rinoķirurgu ir liela nozīme “jaunā” deguna formas/izmēra galīgajā izvēlē.

Rinoplastika tiek veikta kā pēc pacientes vēlēšanās (deguna ārējās daļas formas / izmēra maiņa), tā arī pēc medicīniskajām indikācijām (iedzimtu un iegūtu defektu, posttraumatisku deformāciju novēršana, deguna elpošanas funkcijas atjaunošana).

Pēc estētiskām indikācijām rinoplastika tiek veikta ne agrāk kā 18 gadu vecumā. Vecuma amplitūda no 18 līdz 30 gadiem ir vislabvēlīgākā operācijas veikšanai kaulu-skrimšļu un mīksto audu stāvokļa un psiholoģiskās gatavības mainīt savu veidolu skatījumā. Kā likums, estētiskā rinoplastika ir pieprasītāka sievietēm 20 – 40 gadu vecumā.

Pēc 40 gadu vecuma ir nepieciešama īpaša pieeja, jo jau sākas mīksto audu vecuma izmaiņas, samazinās ādas elastība, samazinās tās reģenerācijas spējas – tā nav spējīga pieņemt jaunā deguna karkasa formu. Rehabilitācijas periods var būt ilgstošs, bet rezultāts – neapmierinošs.

Pēc deguna traumas rinoplastiku var veikt pēc pusgada, kad visas rētas jau ir izveidojušās (gadījumā, ja steidzamas repozīcijas rezultāts ir neapmierinošs).

Bieži deguna starpsienas nepareiza uzbūve (izliekums) kļūst par vēl vienu iemeslu rinoplastikas veikšanai.Tā var būt rekomendēta pēc medicīniskām indikācijām: deguna starpsienas deformācija negatīvi ietekmē elpošanu caur degunu.  Deguna elpošanas traucējumi arī var būt saistīti ar ārējā deguna īpašo formu (šauri deguna vārsti).

Pastāv vairākas rinoplastikas veikšanas metodikas. Katra operācija ir unikāla, jo ir vērsta uz kādas specifiskās problēmas risināšanu un var skart dažādas struktūras un audus (deguna dobumus, skrimšļus, kaulus, mīkstos audus).

Mūsu klīnikā 99% rinoplastikas operāciju tiek veiktas ar vaļējās piekļuves metodi. Vaļējā rinoplastika paredz griezumu (5 mm) deguna starpsienas ādas daļā, tās visšaurākajā vietā (kolumellas apvidū). Šī metode ļauj ķirurgam redzēt visu deguna anatomiju, strādāt ar to un vizuāli kontrolēt visus operācijas posmus.

Rinoplastika iekļauj sevī lielu ķirurģisko manipulāciju apjomu – deguna kumpuma likvidēšanu, kaulu – skrimšļu audu nobīdi un modelēšanu. Darbojoties ar kauliem un skrimšļiem, var pacelt, saīsināt, samazināt, saasināt, novērst degungala nokarāšanos, samazināt nāsu platumu. Iekritušas deguna muguras korekcijas gadījumā tiek ievietoti transplantāti no pacientes auss vai ribas skrimšļiem.

Deguna muguras formas korekcija ir viens no nopietnākajiem un svarīgākajiem rinoplastikas aspektiem. Dažreiz starpsienas iztaisnošanai nav pieļaujama skrimšļa izņemšana, tāpēc eksistē tehnikas bez tā izgriešanas. Plats deguns mainīs savu izskatu, kad ķirurgs veiks kaulu satuvināšanu. Degungala platuma izmaiņas paredz skrimšļu modifikāciju (liekā likvidēšanu, to sašūšanu pareizajā pozīcijā). Mūsdienu rinoplastikas metodikas ļauj saīsināt garu degunu.

Ja ir nepieciešamība atjaunot normālu elpošanu, rinoplastika tiek apvienota ar endonazālo (deguna iekšējo) funkcionālo operāciju (rinoseptoplastika). Mūsu klīnikā tiek lietots endoskopiskais aprīkojums un endoskopiskās metodikas, kas saglabā deguna dobumu un blakusdobumu anatomiskos veidojumus.

Jebkuras operācijas pēdējais etaps ir kosmētisko šuvju un ģipša longešu uzlikšana.

Klīnikā tiek veikti visi rinoplastikas veidi:

• Deguna izmēru korekcija (formas, garuma, kā arī proporciju attiecībā pret seju kopumā un tās atsevišķām daļām maiņa),
• Deguna pamatnes plastika (nāsu platuma samazināšana),
• Degungala plastika (āķveidīgas formas, strupuma, ass nobīdes, izmēra un formas korekcija),
• Garuma korekcija (deguna saīsināšana),
• Deguna augstuma un platuma korekcija,
• Deguna muguras un spārnu korekcija (iedobumi un deformācijas),
• Kolumellas korekcija (plata, šaura, ievilkta, nokarājusies),
• Deguna muguras korekcija (kupra likvidēšana, ass iztaisnošana),
• Mīksto audu deformācijas likvidēšana,
• Posttraumatisko defektu korekcija,
• Deguna augmentācijas plastika (deguna skeleta izmēru palielināšana),
• Deguna starpsienas perforācijas slēgšana,
• Deguna starpsienas korekcija, kad tā ir deformēta un ir apgrūtināta elpošana caur degunu (septoplastika),
• Deguna deformāciju savienojumā ar izliektu starpsienu funkcionālā un estētiskā korekcija (rinoseptoplastika),
• Deguna rekonstrukcija (ārējā deguna struktūru un audu kompleksa korekcija),
• Atkārtota (revīzijas) deguna ķirurģija,
• Deguna rases īpatnību likvidēšana u.tml.

Pastāv īpašas metodikas vecuma izmaiņu korekcijai deguna zonā.

 

• Sejas un kakla plastiskā estētiskā ķirurģija
• Ķermeņa un ekstremitāšu plastiskā estētiskā ķirurģija
• Neķirurģiskā atjaunināšana
• Ādas problēmu ārstēšana ar lāzeru
• Intīmā ķirurģija
• Ginekoloģija
• Urīna nesaturēšanas (inkontinence) ķirurģiskā ārstēšana

• Slikti kontrolējama arteriālā hipertenzija
• Subkompensēts cukura diabēts
• Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ar izteiktu elpošanas mazspēju
• Patoloģiska aptaukošanās (ĶMI >40)
• Aktīvs hepatīts
• Hronisks hepatīts ar aknu mazspēju
• Sirds izsviedes frakcijas mērena samazināšanās
• Hroniska nieru mazspēja, kam nepieciešama regulāra hemodialīzes veikšana.
• Anamnēzē (mazāk par 6 mēnešiem): miokarda infarkts, insults, īslaicīga išēmiska lēkme, sirds išēmiskā slimība vai stentēšana
• Perorālo antikoagulantu lietošana, kad nav iespējams tos aizvietot ar mazmolekulāriem heparīniem
• Akūta vīrusa (t.sk. herpes) vai bakteriālā infekcija

 

No 3 līdz 5 stundām. Atkarībā no problēmas sarežģītības pakāpes un ķirurģisko manipulāciju apjoma.

Vispārējā kombinētā.

Stacionārā 1–3 dienas (atkarībā no operācijas apjoma). Sāpju izjūtas ir mēreni izteiktas. Īpašas neērtības jums var radīt nepieciešamība kādu laiku elpot ar muti. Deguna ejās tiek ievietoti tamponi, kas notur jauno deguna formu (tos izņem pēc 1–2 dienām pēc operācijas), tāpat tiek uzlikta ārējā ģipša longete (to noņem pēc 6 – 12 dienām). Pēc operācijas nav ieteicams iet karstā vannā, apmeklēt saunu un solāriju, nodarboties ar sportu (2 mēneši). Jāatturas no alkohola lietošanas ilgstošas tūskas bīstamības dēļ. Divu nedēļu laikā pēc operācijas ir aizliegti aviolidojumi. Zilumi pazūd pēc divām nedēļām. Neuztraucieties, ja pēc apsēja noņemšanas parādīsies tūska – tā pāries pēc 10 –15 dienām. Sīkākas norādes ķirurgs jums sniegs pirms izrakstīšanās no stacionāra. Atgriezties darbā jūs varēsiet pēc 1,5–2 nedēļām. Pirmie rezultāti ir redzami pēc 2–3 nedēļām. Tiek uzskatīts, ka deguns iegūst savu galīgo formu 1 gada laikā pēc operācijas. Labs rinoplastikas rezultāts saglabājas uz visu mūžu.

Zemādas hematomas (pazūd patstāvīgi pēc 1–2 nedēļām), deguna asiņošana, deguna ādas paplānināšanās, tās krāsas maiņa.

 

Tālākajā periodā var veidoties sinehijas (saaugumi deguna dobumā), kas pasliktina ožu un apgrūtina elpošanu caur degunu.

Ja rodas atkārtotas korekcijas nepieciešamība, to drīkst veikt tikai pēc gada pēc pirmās rinoplastikas.