Dr. med. Eduarda Jurševiča Estētiskās medicīnas klīnika
lv
Facebook Instagram
Plastikas ķirurgija Plastiskā estētiskā ķirurģija Plastiskā estētiskā ķirurģija

Plastiskā estētiskā ķirurģija

Plastiskā estētiskā ķirurģija

Deguna plastika – ideāls profils (rinoplastika)

Kad mēs runājam par degunu, jēdzieni „vesels” un „skaists” nav atdalāmi viens no otra, tāpat kā estētika un funkcija. Deguns var būt jebkādas formas un garuma, galvenais, lai tas būtu vesels. Jo tikai tad tas izšķir milzīgu smaržu daudzumu, piešķir balsij skanīgumu un individuālu tembru. Bet pat harmoniski deguna parametri nepadara cilvēku laimīgu, ja ar šo degunu nav iespējams brīvi un dabiski elpot. Ja ir traucēta elpošana caur degunu, nākas elpot caur muti, plaušās nosēžas putekļu daļiņas un mikroorganismi – tie rada apstākļus iekaisuma procesu attīstībai...

  • Deguna elpošanas traucējumi caur vienu/abām pusēm (iespējams ir trauma anamnēzē).
  • Biežas iesnas un galvassāpes.
  • Atkārtoti sinusīti un ožas traucējumi.
  • Ārējs deguna formas defekts.
Jums nepatīk jūsu deguns? Jūs neesat vientuļi, – 80% cilvēku visā pasaulē nav apmierināti ar savu degunu. Bet ne jau visiem ir vajadzīga rinoplastika. Deguna estētika ir subjektīvs faktors. Cita lieta, ja tādu vai citādu objektīvu iemeslu dēļ jūs grasāties mainīt ne tikai ārējā deguna „piramīdu”, bet arī risināt nopietnas problēmas, kas saistītas ar tā funkcijām. Bieži normāla deguna funkcionēšana ir problemātiska deguna starpsienas izliekuma dēļ. Deguns tiek uzskatīts par „izliektu” (deviētu), ja tā starpsiena un ārējā virsma ir asimetriski – deguna sakne atrodas uz viduslīnijas, bet muguriņa un/vai galiņš ir no tās atvirzīts. Kas notiek? Deguna ceļu sašaurinājums un to ventilācijas traucējumi (laminanto un turbulento plūsmu disbalanss). Lai labotu defektu, deguna kauli un starpsiena ir jāmodelē mobilizācijas un refiksācijas ceļā. Ārējā deguna deformācijas gadījumā milzīga nozīme ir starpsienai, tās korekcija ir jautājuma risināšanas atslēga. Deguna starpsiena – tā ir kaulu–skrimšļu plātne, kas sadala deguna dobumu kreisajā un labajā pusēs. Tās izliekšanās var rasties deguna traumas dēļ vai formēties attīstības procesā – bieži pacienti par to pat nenojauš. Ja deformāciju nenovērš, tā var kļūt par hronisku iesnu cēloni, deguna blakusdobumu hroniska iekaisuma, vājdzirdības, hroniska vidusauss iekaisuma un pat deguna asiņošanas iemeslu. Izņemot izliektu starpsienu ir ne mazums citu faktoru, kas provocē „deguna diskomfortu” un no tā izrietošās saslimšanas. Tās ir hipertrofētas deguna glemežnīcas, deguna polipoze, deguna blakusdobumu iekaisuma saslimšanas (etmoidīts, haimorīts, frontīts, sfenoidīts...), un kā sekas, vidusauss iekaisums, bronhu un plaušu saslimšanas... Starp citu, galvassāpes ir biežs traucētas deguna elpošanas pavadonis. Deguna deformācijas, iedzimtas vai iegūtas, pieprasa radikālu korekciju – bez tās jums neiztikt. Jūs vēl domājat, vai jums būtu jāveic operācija vai nē?! Operācijas gaitā ķirurgs varēs piešķirt jūsu degunam stabilu, estētiski pievilcīgu formu, kā arī atjaunot elpošanas ceļus, tas ir, atbrīvot jūs no apgrūtinātas elpošanas un tai sekojošā diskomforta un saslimšanām. Ja paralēli norisinās hronisks strutains sinusīts, nav mērķtiecīgi veikt rinoplastisko (aseptisko) iejaukšanos. Rekomendē operāciju, kas sastāv no diviem etapiem. Sākumā funkcionālas, endoskopiskas endonazālās operācijas ceļā tiek veikta deguna blakusdobumu sanācija un tikai iekaisuma samazināšanās gadījumā gadījumā (vidēji pēc pusgada), iesakāma rinoplastika. Deguna deformācijas un vienlaikus izliektas starpsienas ķirurģiskā korekcija (rinoseptoplastika) – ļoti sarežģīta, filigrāna operācija. Dažreiz pēc–traumu deformācijas izceļas ar dīvainu deguna starpsienas formu, krasu lūzuma līniju esamību... Rinoķirurģijā pastāv liels skaits metožu, kas pieskaitāmas septo–plastiskām operācijām. To mērķis – deformētās starpsienas (septum) saglabāšana un deguna elpošanas atjaunošana. Ja jums (saskaņā ar norādēm) ir nepieciešama rinoseptoplastika, par galveno uzdevumu jums kļūs ķirurga un klīnikas izvēle. Uzticēt operācijas veikšanu var tikai augsti kvalificētam plastikas ķirurgam un otorinolaringologam, kam ir pieredze rinoķirurģijā. Tieši tāda izvēle kļūs par visu jūsu deguna fizioloģisko funkciju saglabāšanas, pareizas to atjaunošanas un „deguna piramīdas” (ārējās formas) korekcijas ķīlu, kā arī minimizēs pēcoperācijas sarežģījumus, t.i., sniegs labu rezultātu.
Tiek veikts plašs rinoķirurģisko operāciju spektrs: deguna saīsināšana un samazināšana, deguna augstuma un platuma, kā arī deguna muguras sedlveida deformācijas korekcija, virsdeguna rezekcija, degungala plastika, izliektas starpsienas korekcija, mīksto audu deformāciju novēršana, pēc–traumas defektu korekcija, funkcionāli–estētiskā rinoplastika un daudzas citas. Ir īpašas deguna zonas vecuma izmaiņu korekcijas metodikas.
Asinsreces traucējumi, akūti un saasināti hroniski iekaisuma procesi deguna blakusdobumos, smagas iekšējo orgānu saslimšanas, infekciju slimības, dekompensētas sirds–asinsvadu saslimšanas, onkoloģiskas saslimšanas, cukura diabēts, pilnīgs ādas elastības zudums, nosliece uz pārmērīgu rētošanos (keloīdajām rētām), vairogdziedzera saslimšanas, kurām seko tā hiperfunkcija.
  • Estētiskā rinoplastika tiek veikta, kad pacienti izjūt neapmierinātību ar sava deguna dabisko estētiku un bez problēmām elpo caur degunu (normāla deguna funkcionēšana). Anamnēzē viņiem nav traumu. Funkcionālā rinoseptoplastika tiek veikta gan ārējā deguna, gan tā dobumu struktūru traucējumu gadījumos, kas izraisa funkcionālus traucējumus. Rekonstruktīvā rinoplastika tiek veikta, ja, jebkādu faktoru dēļ, ir notikušas krasas deguna formas izmaiņas: trauma, anormāla deguna anatomiskā uzbūve, iepriekš bijuši vairāki, neadekvāti agresīvas rinoķiruģiskās iejaukšanās gadījumi.
  • Kad cilvēks pāriet uz elpošanu caur muti, mainās dažādu orgānu sistēmu funkcionēšanas mehānisms. Tiek izjaukts elpošanas ritms, galvas smadzeņu barošanās ar skābekli un, kā sekas, notiek atmiņas un domāšanas spēju pasliktināšanās, ātra nogurdināmība, asins normālo parametru izmaiņas, sirds–asinsvadu sistēmas funkciju traucējumi, galvaskausa un krūškurvja kaulu deformācija. Galvas smadzenes regulāri nesaņem 10–15% skābekļa.
  • Tiešie rinoplastikas nepieciešamības apliecinājumi: neapmierinātība ar deguna formu un/vai deguna izmēriem – pārmērīgi liels/mazs deguns, virsdeguna esamība, sedlveida deguns, īss/garš un deviēts deguns, apjomīgs kupols un pārmērīga degungala nokarāšanās, deguna kaulu–skrimšļu skeleta iedzimtas/pēc–traumas deformācijas, neapmierinātība ar iepriekšējo operāciju rezultātiem.
Ilgums 2–3 stundas (atkarībā no ķirurģisko manipulāciju apjoma). Šodien pastāv divas ķirurģiskās pieejas: vaļējā un slēgtā rinoseptoplastika. Vaļējā paredz iegriezumu kolumellas apvidū (ādas tiltiņš starp nāsīm), kam seko audu atslāņošana un darbs ar skrimšļu un kaulu struktūrām. Slēgtā metode paredz iegriezumus tikai deguna dobumā un priekšdobumā. Katrai metodei ir savas priekšrocības. Tās vai citas tehnikas izvēle – ķirurga prerogatīva, kā arī ir atkarīga no novēršamās patoloģijas veida. Ķirurgs darbojas maksimāli saudzīgi – nereti tiek izmantota endoskopiskā tehnika. Endoskopiskās aparatūras pielietošana paplašina pārredzamību un ievērojami ietekmē operācijas funkcionālos un estētiskos rezultātus. Deguna starpsienas un ārējā deguna kaulu „piramīdas” deformācijas novēršanu ieteicams veikt vienā etapā.
Atkārtotās operācijas ir ļoti sarežģītas un nereti pieprasa plastiskā materiāla pielietošanu, kas ļauj atjaunot vajadzīgos deguna skeleta elementus. Labākais materiāls ir pacienta/es skrimslis (tiek ņemts no deguna starpsienas), kā arī auss gliemežnīca un pat pacienta/es ribas skrimšļainā daļa. Personīgie pārstādītie audi labi adaptējas jaunajā vietā un praktiski netiek atgrūsti, uzlabo deguna kontūras, nostiprina tā vājās daļas, stabilizē deguna funkcijas.
Vispārējā kombinētā.
Stacionārs 1–3 dienas (saskaņā ar norādēm). Tamponus no deguna ejām izņem 2.–3. diennaktī. Uz deguna 7–14 dienas (atkarībā no iejaukšanās lokalizācijas) ir jānēsā formējoša ģipša longete. Aptuveni nedēļu var saglabāties deguna aizlikums. Deguna un plakstiņu tūska sasniedz maksimumu 2.–3.dienā pēc operācijas, pēc tam pakāpeniski samazinās 2 nedēļu laikā. Pēcoperācijas perioda sākumā (pirmās 2 nedēļas) nav iesakāmi aviolidojumi. Redzamas ķirurģiskās invāzijas pēdas pazūd trešās rehabilitācijas nedēļas beigās. Pirmajos 1–2 mēnešos var būt neliels deguna un virslūpas ādas jūtības samazinājums (atjaunojas patstāvīgi). 1–1,5 mēnešus pēc operācijas iesakāms: izvairīties no straujām temperatūras svārstībām (aukstums/karstums), pārkarsēšanās (sauna, karsta vanna, sauļošanās), deguna traumēšanas; ierobežot fizisku slodzi, nevajadzētu nodarboties ar aktīviem sporta veidiem.
Parastie pēcoperācijas sarežģījumi (tūska, hematoma, sāpes...). Atkārtota deguna „piramīdas” skrimšļa daļas un starpsienas deformācija (var iestāties arī 2–3 mēnešus pēc adekvātas repozīcijas) ko izraisa skrimšļa iestiepuma disbalanss un fibrozo audu veidošanās. Deformācijai, ar dažādu izteiktības pakāpi, pakļauti arī skrimšļu autotransplanti. Sekundārā deguna deformācija, kā iepriekš veiktas rinoplastikas sekas, ir nesporādiska un nepatīkama problēma. Itin bieži tas notiek tāpēc, ka operāciju veic ķirurgs, kuram nav pietiekamas pieredzes rinoķirurģijā, vai arī nepareizas pirms–operācijas patoloģijas analīzes un agresīvu ķirurģisko metožu izmantošanas gadījumā.
to top