Piena dziedzeru plastiskā estētiskā ķirurģija

1. Implanta apvalka bojājums
2. Endoprotēzes plīsums
3. Cietas un blīvas krūtis pēc krūšu palielināšanas operācijas
4. Sāpīgas cietas krūtis pēc agrāk veiktās operācijas
5. Pēc krūšu palielināšanas izveidojusies seroma
6. Krūšu asimetrija pēc iepriekš veiktām operācijām
7. Implanta konturēšanās
8. Implanta nobīde

Neestētiskas rupjas rētas pēc pirmās operācijas

Iepriekš aprakstītie stāvokļi dažām pacientēm kļūst par neizbēgamu realitāti – individuālu īpatnību, dažādu iemeslu un apstākļu dēļ. Galvenā problēma ir tā, ka neeksistē objektīvi faktori, uz kuriem balstoties ķirurgs var ņemt vērā visas pacientes organisma īpatnības un paredzēt tā reakciju uz ķirurģisku iejaukšanos.

Operācijas apjoms un ārstēšanas taktika piena dziedzeru atkārtotu operāciju gadījumā ir atkarīgi no klīniskām izpausmēm un no tā, cik sen tika veiktas iepriekšējās operācijas. Tiek ņemti vērā vairāki faktori: agrāk izmantoto implantu kvalitāte, to izvietojums, piena dziedzeru lielums, krūšu nokarāšanās pakāpe, diagnostiskās atradnes, pacientes subjektīvās vēlmes utt.

Kapsulārā fibrozā kontraktūra (cietas kapsulas veidošanās ap implantu, kas sastāv no fibroziem audiem). Rodas pēc palielinošās mammoplastikas dažu mēnešu vai gadu laikā pēc operācijas. Blīva sabiezināta kapsula izraisa implanta saspiešanu un deformāciju, kas izkropļo krūšu ārējo izskatu (mainās to kontūras). Problēmas risinājums – rupjās kapsulas ķirurģiska likvidācija.

Tiek veikta kapsulotomija (endoskopiska vai vaļēja). Ja pēc kapsulotomijas ir kontraktūras recidīvs, implanti ir jāmaina. Atkārtotas operācijas gaitā (Reendoprotezēšana) ķirurgs maina implantu ievietošanas vietu (zem muskuļa vai fascijas). Ievietojot implantu ar teksturētu virsmu zem lielā krūts muskuļa, ir būtiski zemāks kontraktūras attīstības risks.

Implanta/u nobīde 

Var rasties jebkurā laikā pēc krūšu palielināšanas. Iemesli: nepareizi saplānota implantēšanas vieta, neievērojot pacientes individuālās anatomiskās īpatnības, traumas, pārāk liels endoprotēzes  izmērs, nepilnīgi izveidots dobums implanta ievietošanai, kapsulārā fibrozā kontraktūra, ārsta rekomendāciju neievērošana (speciālās veļas, bandāžas nēsāšana, pēcoperācijas režīma stingra ievērošana). Implanta kontūras kļūst redzamas caur mīksto audu slāņiem un ir viegli sataustāmas. Piena dziedzeri kļūst asimetriski.

Parasti endoprotēzes nobīde notiek uz leju. Implanta/u nobīdes zem submammārās krokas iemesls nereti ir ķirurga kļūda, veidojot dobumu endoprotēzes ievietošanai vai arī dziedzeru apakšējā pola audu vājums, zem kura protēze “izslīd”. Problēmas atrisināšana ir iespējama tikai izmantojot operatīvo metodi: tiek nostiprināts piena dziedzeru apakšējais pols. Ievietojot implantu, piemēram, zem krūts muskuļa caur griezumu paduses zonā, krūts muskulim ir tendence izstumt implantu uz augšu. Šīs komplikācijas ārstēšana ir iespējama tikai izmantojot operatīvo metodi.

Implanta apvalka bojājums (plaisas / plīsums)

Mūsdienīgi endoprotēžu apvalki praktiski nepieļauj spontānu plīsumu un silikona iztecēšanu. Apvalks var tikt bojāts tikai tieši iedarbojoties uz krūtīm (intensīva ārēja saspiešana/kompresija/trauma – ceļu satiksmes negadījums, durts ievainojums) vai nejauši bojājot implantu ar ķirurģiskajiem instrumentiem operācijas gaitā, kā arī nezināmu/ neizskaidrojamu iemeslu dēļ.

Implantu satura iztecēšana (spontāna / pakāpeniska) var novest pie dažādiem blakusefektiem (iekaisuma process / sacietējumi). Pie implanta apvalka bojājuma ir nepieciešma tā obligāta likvidēšana ķirurģiskā ceļā.  Nedrīkst neņemt vērā arī implantu novecošanos ar laiku, kas var izraisīt tā plīsumu un tā formas un apjoma zaudēšanu. Implantu kalpošanas laiks nav noteikts.

Implanta sakrunkošanās

Uz krūšu ādas rodas savdabīgi sīki “vilnīši” (riplings). Tie rodas gadījumos, kad implants ticis ievietots zem dziedzera pacientei ar plāniem segaudiem. Problēmas risinājums – atkārtota operācija ar implanta ievietošanu zem krūts muskuļa. Implanta sakrunkošanos provocē arī kapsulārā fibrozā kontraktūra. Problēmas risinājums – rupjās kapsulas likvidēšanas atkārtota operācija un reendoprotezēšana, t.i., iepriekš ievietotā implanta maiņa (pēc indikācijām).

Krūšu nokarāšanās (ptoze) un krūšu ādas elastības zudums pēc pirmās operācijas

Šis stāvoklis, kā likums, attīstās sievietēm, kurām bija krūšu ptoze pirms pirmās operācijas. Pirmās operācijas sekas var nivelēt ar dažādu ķirurģisko metožu palīdzību.

<

• Sejas un kakla plastiskā estētiskā ķirurģija
• Ķermeņa un ekstremitāšu plastiskā estētiskā ķirurģija
• Neķirurģiskā atjaunināšana
• Ādas problēmu ārstēšana ar lāzeru
• Intīmā ķirurģija
• Ginekoloģija
• Urīna nesaturēšanas (inkontinence) ķirurģiskā ārstēšana

• Slikti kontrolējama arteriālā hipertenzija
• Subkompensēts cukura diabēts
• Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ar izteiktu elpošanas mazspēju
• Patoloģiska aptaukošanās (ĶMI >40)
• Aktīvs hepatīts
• Hronisks hepatīts ar aknu mazspēju
• Sirds izsviedes frakcijas mērena samazināšanās
• Hroniska nieru mazspēja, kam nepieciešama regulāra hemodialīzes veikšana.
• Anamnēzē (mazāk par 6 mēnešiem): miokarda infarkts, insults, īslaicīga išēmiska lēkme, sirds išēmiskā slimība vai stentēšana
• Perorālo antikoagulantu lietošana, kad nav iespējams tos aizvietot ar mazmolekulāriem heparīniem

• Akūta vīrusa (t.sk. herpes) vai bakteriālā infekcija

No 1 stundas un vairāk. Atkarībā no operācijas veida un ķirurģisko manipulāciju apjoma.

Vispārējā kombinētā.

Stacionārā 1 – 3 dienas (pēc indikācijām). Diskomforts krūtīs un sāpju sajūtas agrīnajā pēcoperācijas periodā tiek remdētas ar medicīnisko preparātu palīdzību. Periodā pirms šuvju noņemšanas nav ieteicams veikt straujas kustības ar rokām, celt rokas virs galvas, lai izslēgtu audu pārlieku nostiepumu. Šuves tiek noņemtas pēc 10 – 14 dienām. Tuvākā mēneša laikā ir aizliegts celt smagumus un nodarboties ar sportu.

 

Tūska un audu saspringums var ilgt no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem. Kā likums, piena dziedzeru dzīšanas process notiek nevienmērīgi, tāpēc kādu laiku tie izskatīsies asimetriski.

Var būt pazemināta krūšu jutība (atjaunojas 1 – 3 mēnešu laikā). Krūtis ieņem galīgo formu 8 – 12 mēnešu laikā pēc operācijas (individuāls rādītājs).

 

Pēcoperācijas rētu redzamība lielā mērā ir atkarīga no pacientes audu reģenerācijas īpatnībām. Nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēta agrīna rētu ārstēšana.

Atkārtoto operāciju komplikāciju rašanās iespējamība ir augstāka, paaugstinātas traumatizācijas un dziedzeru audu neprognozējamās reakcijas dēļ.