Piena dziedzeru plastiskā estētiskā ķirurģija

1. Ļoti lieli, izvirzīti krūšgali
2. Areolas ir lielas un asimetriskas
3. Iekrituši/ ievilkti krūšgali, praktiski neredzami
4. Areolas ir dažāda izmēra, tāpēc piena dziedzeri izskatās nesimetriski
5. Konusveida krūtis
6. Deformēti krūšgali
7. Krūšgalu – areolārā kompleksa bojājums traumas rezultātā
8. Krūšgalu – areolārā kompleksa izmaiņas kā operācijas rezultāts saistībā ar onkoloģisku slimību

Ķirurģiska iejaukšanās ir katras sievietes iespēja uzlabot krūšu estētiku, tikt vaļā no psiholoģiskā diskomforta un atteikties no uzvedības pašierobežojumiem. Operāciju var veikt jebkurā vecumā pēc dzimumnobriešanas.

Krūšgalu ķirurģiskā korekcija paredz operāciju veidus, kas ir vērsti uz izmēra palielināšanu / samazināšanu un formas atjaunošanu, izvietojuma asimetrijas un ievilktu vai pārlieku izvirzītu krūšgalu korekciju, līdzenas kontūras modelēšanu, krūšgalu trūkstošo audu apjoma aizpildīšanu vai audu pārpalikuma likvidēšanu, kā arī krūšgalu pozīcijas normalizēšanu gadījumā, ja tie ir nokarājušies vai ir virzīti uz pretējām pusēm.

Klīnikā veic visu operāciju spektru piena dziedzeriem. Ķirurģisko iejaukšanos krūšgalu – areolārajā kompleksā var veikt kā atsevišķu operāciju (areolas samazināšana un/vai krūšgala samazināšana), tā arī var būt kā ķirurģiskās iejaukšanās daļa krūšu samazināšanas (redukcijas mammoplastika), piena dziedzeru savilkšanas (mastopeksija), formas korekcijas un izmēra palielināšanas (krūšu endoprotezēšana), iedzimtu krūšu defektu un anomāliju korekcijas laikā. Visbiežāk krūšgalu – areolārā kompleksa korekcija ir nepieciešama piena dziedzeru samazināšanas gadījumā.

Korekcijas metodes izvēle ir atkarīga no klīniskajām izpausmēm.

Reproduktīvā vecuma sievietēm ir jāzina, ka pēc krūšgalu ķirurģiskās korekcijas var rasties problēmas ar laktāciju. Ja sieviete plāno grūtniecību vai barošanu ar krūti, operāciju ir ieteicams veikt vienu gadu pēc laktācijas perioda beigām.

• Sejas un kakla plastiskā estētiskā ķirurģija
• Ķermeņa un ekstremitāšu plastiskā estētiskā ķirurģija
• Neķirurģiskā atjaunināšana
• Ādas problēmu ārstēšana ar lāzeru
• Intīmā ķirurģija
• Ginekoloģija
• Urīna nesaturēšanas (inkontinence) ķirurģiskā ārstēšana

• Slikti kontrolējama arteriālā hipertenzija
• Subkompensēts cukura diabēts
• Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ar izteiktu elpošanas mazspēju
• Patoloģiska aptaukošanās (ĶMI >40)
• Aktīvs hepatīts
• Hronisks hepatīts ar aknu mazspēju
• Sirds izsviedes frakcijas mērena samazināšanās
• Hroniska nieru mazspēja, kam nepieciešama regulāra hemodialīzes veikšana.
• Anamnēzē (mazāk par 6 mēnešiem): miokarda infarkts, insults, īslaicīga išēmiska lēkme, sirds išēmiskā slimība vai stentēšana
• Perorālo antikoagulantu lietošana, kad nav iespējams tos aizvietot ar mazmolekulāriem heparīniem
• Akūta vīrusa (t.sk. herpes) vai bakteriālā infekcija

Ilgums no 30 minūtēm līdz 1 stundai (atkarībā no ķirurģisko manipulāciju apjoma)

Vietējā vai kombinētā anestēzija

Operācija tiek veikta dienas stacionāra apstākļos. Pirmajā dienā – viegls diskomforts (dedzināšanas / durstīšanas sajūta) operētajā zonā. Parasti pāriet pēc 2 -3 dienām. Rehabilitācijas periods parasti ir 10 – 14 dienas. Ieteicams 1 – 2 mēnešus valkāt speciālu veļu. Atgriezties normālajā dzīves ritmā iespējams praktiski uzreiz. Nav ieteicams nodarboties ar aktīvā sporta veidiem, jāizvairās no pārkaršanas (sauna, pludmale, solārijs) 1 – 2 mēnešus. 

 

Agrīnajā pēcoperācijas periodā krūšgalu / areolu pazemināta ādas jutības. Parasti 1 – 2 mēnešu laikā jutība atgriežas, pēc pusgada tā pilnīgi atjaunojas.

Rētu veidošanās  un to kvalitāte ir atkarīga no pacientes organisma individuālajām īpatnībām.