Algologa/arodslimību ārsta konsultācija
Sāpes mēdz būt dažādas: asas, trulas, velkošas, griezošas, dedzinošas, spiedošas, raustošas, pieaugošas, pulsējošas, nospiedošas, apdullinošas, nepanesamas, novājinošas... Tās vienmēr parādās negaidīti un pēkšņi maina ierasto dzīves ritmu – fokusēt uzmanību uz citām lietām kļūst problemātiski. Diskomforts pārvar visu, bojājas garastāvoklis, pieaug trauksme. Ja jūs moka hroniskas sāpes, jūs pastāvīgi esat lielā stresā.
Uz sāpju signālu mēs cenšamies reaģēt nekavējoties, cenšoties drīzāk no tā atbrīvoties. Sāpju sindroms visbiežāk liek mums vērsties pēc medicīniskas palīdzības.
- Sāpes kakla daļas mugurpusē, kas izstaro uz galvu, vienu vai abiem augšdelmiem, plecu locītavām, rokām.
- Sāpes mugurkaula kakla daļā, ar vienlaicīgiem galvas reiboņiem. Ir nestabilitātes sajūta stāvot. Dažkārt ir jūtamas grūtības pārvietoties.
- Sāpes mugurā, kas izstaro uz vienu vai abām kājām.
- Sāpju sajūtas mugurkaula jostas daļā pārejošas uz cirkšņiem.
- Sāpes kāju locītavās pārvietojoties, kāpjot pa kāpnēm. Dažkārt, sāpju dēļ ir grūti pat stāvēt. Ir ierobežots locītavu kustīgums.
- Pastāvīgas sāpes kakla daļā ir vienlaicīgi ar galvassāpēm. Sāp rokas un pleci. Dažkārt jūtams slābanums rokās un pat nejūtīgums.
- Jūtams vājums un fiziska spēka trūkums muskuļos.
- Velkošas sāpes mugurkaula jostas daļā ar vienlaicīgu slābanumu vienā vai abās kājās.
- Sāp jostas daļa, kļūst nejūtīga starpene. Bieži notiek urīna/fēču nesaturēšana.
- Tirpst/kļūst nejūtīgas rokas.
- Sāpes roku pirkstu locītavās.
- Pastāvīgas sāpes ceļu locītavās.
- Parādījušās sāpes pleca locītavā pēc treniņa. Sāpes atjaunojas pie kādas neveiklas kustības.
- Sāpes papēdī pieceļoties kājās.
- Sākušas sāpēt elkoņu locītavas un apakšdelmi.
- Krakšķ locītavas pie kustībām.
- Taustot sāpīgas noteiktas muskuļu zonas.
- Sāpju/spiediena sajūta krūšu kurvī starp lāpstiņām.
- Tirpst/kļūst nejūtīgas kājas, parādījušas nepatīkamas sajūtas starpenes rajonā.
- Ilgstošas neciešamas sāpes ir atņēmušas miegu. Parādījusies viegla aizkaitinātība, raudulīgums bez iemesla, hronisks nogurums, apātija. Smags psiholoģisks stāvoklis.
Kad vērsties pie ārsta?
Sāpes pie jebkuras to izpausmes un lokalizācijas ir dažādu faktoru sekas. Nereti aiz sāpju līdzīgām izpausmēm slēpjas organisma individuālās īpatnības. Tieši tādēļ neeksistē sāpju sindroma un visu tā veidu vienīgā optimālā ārstēšanas metode. Katram gadījumam nepieciešama individuāla pieeja, padziļināta diferenciālā/kompleksā diagnostika un specifiskas ārstēšanas programmas. Galvenais mērķis – likvidēt sāpju iemeslu un novērst to rašanos nākotnē.
Sāpju simptomi – pamatots iemesls ārsta apmeklējumam. Ne visiem ir zināms, ka ir ārsti, kuri specializējas tieši sāpju ārstēšanā. Ar hroniskām sāpēm noteikti vajadzētu vērsties pie algologa. Neiralģijas un citu veidu pastāvīgu sāpju ārstēšanu profesionāli varēs veikt tieši šis speciālists, jo viņa darbs tiek fokusēts uz sāpju rašanās iemeslu noteikšanu un medicīniskās palīdzības sniegšanu pacientiem ar dažādiem sāpju sindromiem. Šis speciālists pārzin visus sāpju parādīšanās, izpausmju un attīstības mehānismus, visas sarežģītās nianses, kurām ir sāpju sindroms un var sastādīt specifisku, t.i., optimālu diagnostikas un terapijas plānu – algoritmu.
Kad nedrīkst kavēties
Jums steidzami jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, ja: pēc kritiena, traumas vai pārlieku sasprindzinājuma sāpes pastiprinās; sāpēm pievienojas paaugstināta ķermeņa temperatūra; ir jūtamas asas sāpes ekstremitātēs (rokās/kājās); sāpes pastiprinās naktīs guļus stāvoklī; sāpes mugurā pastiprinās nedēļas laikā; sāpes ir saistītas ar pēkšņu slābanumu ekstremitātēs; sāpes ir vienlaicīgi ar ekstremitāšu nejutīgumu; sāpes ar ādas jūtīguma zudumu gurnu/starpenes/dzimumorgānu zonā; sāpes vienlaicīgi ar urīna nesaturēšanu, aizcietējumiem vai urinēšanas traucējumiem; pastāvīgas sāpes ar ilgstošiem miega traucējumiem. Bīstams vecums: līdz 20gadiem/pēc 50 gadiem.
Mūsu klīnikā
Pacientus pieņem sertificēts algologs/arodslimību un arodveselības ārsts, kurš nosaka muskuļu, cīpslu, saišu, kaulu un locītavu sāpīgu patoloģiju diagnozi/terapiju/profilaksi, kā arī īsteno apkārtējās vides kaitīgo faktoru izraisīto profesionālo saslimšanu un sāpīgu stāvokļu diagnostiku un ārstēšanu.
Sāpju sindroma diagnostika
Algologa pirmreizēja pieņemšana parasti noris ne mazāk par stundu. Ārsts sāk iepazīšanos ar pacientu ar detalizētu sarunu, noskaidrojot visus sūdzību aspektus un nianses – kā/kad/kādos apstākļos ir parādījušas sāpes, kas tās ir izprovocējis un kas tās pastiprina/atvieglo; vai ir apmeklēti citi speciālisti, kādi izmeklējumi jau ir veikti, kādas metodes agrāk ir bijušas pielietotas un vai tās ir izrādījušās efektīvas utt. Lai saņemtu pilnīgāku informāciju par veselības stāvokli, un algologa konsultācija būtu rezultatīvāka, pacientam vēlams uzrādīt agrāk veikto izmeklējumu, analīžu rezultātus, kā arī citu speciālistu (ja ir saņemtas konsultācijas) slēdzienus. Tāpat ārstu interesēs medikamentu uzskaitījums, kurus lietojāt agrāk/pašlaik.
sāpju sindroma analīzei algologs izmanto diagnostiskos testus, dažādus anketēšanas veidus (pirms un pēc ārstēšanas), kas ļauj novērtēt sāpju stiprumu, pacienta psihosomatisko (trauksmes vai depresijas) stāvokli, bet ārstēšanas procesā – terapeitiskās korekcijas efektivitāti. Eksistē speciālas anketas neiropātisko sāpju diferencēšanai. Hroniskā sāpju sindroma smaguma novērtēšanai ļoti svarīga ir sāpju un psihosomatiskā stāvokļa objektivizācija.
Pēc iepazīšanās ar pacienta sūdzībām un situācijas noskaidrošanas, kura motivējusi pacientu vērsties pēc medicīniskas palīdzības, algologs uzsāks apskati – sāpju cēloņu un lokalizācijas precizēšanai.
Vispārējā apskate
Īpašu uzmanību ārsts pievērš stājai, piespiedu pozai, gaitas īpatnībām, ekstremitāšu pozīcijai, pēdu deformācijai. Ādas apskate ļauj noteikt – vai ir tās krāsas izmaiņas, asinsizplūdumu esamību, ādas iestiepumu pie pietūkumiem utt. Ekstremitāšu apskate ļauj noteikt – vai ir ekstremitāšu izliekumi, locītavu deformācijas, tūskas, ādas kroku formu un simetriju; vai ir vienāds kāju garums... Palpācija (iztaustīšana) ļauj ārstam noteikt lokālo temperatūru, maksimālā sāpīguma punktus, audu konsistenci... Locītavu kustīguma pārbaude atklāj sāpīguma esamību pie noteiktām kustībam, kā arī kustību apjomu. Specifiskie jūtības, refleksu, muskuļu funkciju pārbaudes testi palīdz novērtēt neiroloģisko stāvokli un balsta-kustību aparāta funkcionālo stāvokli. Pēc pacienta apskates seko ārstēšanas individuālās taktikas izstrāde. Pēc nepieciešamības tiks nozīmēti papildus izmeklējumi – diagnozes precizēšanai.
Diagnostika
Mūsdienīga un detalizēta diagnostika ļauj identificēt sāpju iemeslu. Veiksmīga rezultatīva diagnostika nav iedomājama bez kompleksas pieejas. Klīniskā diagnostika - vispārējā, neiroloģiskā, ortopēdiskā, skeleta-muskuļu... Vizuālā diagnostika - rentgenogrāfija, diskogrāfija, magnētiskā rezonanse, datortomogrāfija, ultrasonogrāfija.
Mūsu klīnikā
Izmeklējumi tiek veikti ar IV paaudzes datortomogrāfa palīdzību ar attēla vizualizācijas iespēju 3D formātā. Iekārta nodrošina optimālu izmeklējumu un garantē klīniskās diagnostikas augstu kvalitāti.
Akūtu un hronisku sāpju ārstēšana
Algologa arsenālā ietilpst dažādas taktikas ārstnieciskās, būtībā, neķirurģiskās metodes: medikamentozā ārstēšana, psihoterapija, aparātu fizioterapija, mehanoterapija, refleksoterapija, ārstnieciskā fizkultūra, ārstnieciskās blokādes, skeleta-muskuļu terapija. Kā profilaktiskie pasākumi varētu būt ārstnieciskās fizkultūras nodarbības, dažādi masāžas veidi, balneoterapija, akupunktūra...
Pēc nepieciešamības algologs piesaista spaciālistus no citām medicīnas nozarēm (ārstnieciskiem vai konsultatīviem nolūkiem) vispusējai izmeklēšanai, objektīvai pacienta stāvokļa novērtēšanai un efektīvai ārstēšanai. Šādam komandas darbam var tikt piesaistīts anesteziologs, neiropatologs, ortopēds, psihologs, psihiatrs, fizioterapeits, endokrinologs, reimatologs, traumatologs, rehabilitologs, adatu refleksoterapeits...
Ārstniecības preparātu, kuri palīdz kavēt un kupēt sāpju lēkmes, izvēle ir plaša. Hroniskas sāpes – tas ir sarežģīts uzdevums izvēlēties efektīgākās, ar minimāliem blakusefektiem farmakoterapeitiskās pieejas un ir pa spēkam vien pieredzējušam algologam.
Līdztekus ar sāpju sindroma novērtējumu, padziļinātu diagnostiku un mērķtiecīgu terapiju, algologs sastāda individuālu uzvedības programmu/algoritmu, kas nepieļautu sāpju rašanos gan darba, gan atpūtas laikā (fizioloģiski pareizas/ērtas pozas, atslābināšanās metodikas, stājas un kustību aktivitātes korekcija, profilaktisko fizisko vingrojumu komplekss, ergonomiskie risinājumi).
Medicīniskais teipings
Kā vienu no skeleta-muskuļu saslimšanu ārstēšanas metodēm algologs pielieto medicīnisko teipošanu – speciālu elastīgu pašlīpošu lentu (teipu) uzlikšanu uz problēmzonām. Teipi regulē muskuļu funkciju un tonusu kustību laikā, bez pašu kustību ierobežojuma. Galvenais teipinga princips – kustību aktivizēšana, bet ne ierobežošana. Ar tā palīdzību koriģējas muskuļu/muskulatūras tonuss, t.i., stimulējas to adekvātā funkcija, stabilizējas locītavu funkcija.
Medicīnisko teipingu pielieto: pie sāpīgiem muskuļu, cīpslu un locītavu iekaisumiem; sāpēm mugurā; nestabilām locītavām; muskuļu, cīpslu, saišu un locītavu traumu seku novēršanai; sāpju, tūsku un asinsizplūdumu (zilumu) mazināšanai pēc traumām un operācijām, kā arī pēcoperācijas rētu mīkstināšanai; stājas korekcijai; novājinātu muskuļu tonusa spēcināšanai un saspringušu muskuļu atslābināšanai; muskuļu un locītavu aizsargāšanai no pārliekas slodzes; kustību apjoma izstrādāšanai locītavās un citos problēmu gadījumos.
Algologs tāpat izmanto metodikas ievērojamai sāpju mazināšanai, kad pacients pats kļūst aktīvs dalībnieks savas veselības atjaunošanas programmā, mācās izprast savu organismu un kontrolēt fizioloģiskos parametrus, iegūst un nostiprina pašregulācijas iemaņas, lai turpmāk varētu tās pielietot ikdienas dzīvē. Šādas daudzprofilu ārstniecības programmas rezultāts pacientam kļūs par dzīvi bez sāpēm!