KAS IR POLIPS?
Katru mēnesi hormonu ietekmē dzemdes endometrijs, lai veiksmīgi varētu pieņemt embriju. Ja apaugļošanās nenotiek, endometrija funkcionālais slānis atkrīt un izvadās no organisma menstruācijas veidā, savukārt, apakšējais slānis – bazālais – no jauna “būvē” endometriju.
Diemžēl atsevišķos gadījumos šī sistēma pārtrauc strādāt, kā nepieciešams un endometrijs, neatkarīgi no cikla dienas, mainās patstāvīgi. Tā rezultātā var veidoties polips – jaunveidojums, kas sastāv no endometrija šūnām. Polips izskatās pēc sēne uz kājiņas un ar cepurīti. Pēc būtības, tas ir nepareizi, pārāk aktīvi un lokāli izaudzis endometrijs.
KĀPĒC VEIDOJAS POLIPS?
Viena no ticamākajām polipu rašanās teorijām ir šūnu hiperreakcija uz hormoniem. Tas ir, iemesls nav tas, ka organisms producē vairāk vai mazāk sieviešu hormonu, bet tas, ka endometrija šūnā notiek mutācija, kuras dēļ šūna sāk absolūti neloģiski, nepareizi un pārāk aktīvi reaģēt uz estrogēniem.
Tieši tāpēc polipi visbiežāk parādās sievietēm reproduktīvajā vecumā. Polips, kurš tiek atrasts sievietei menopauzes laikā, visticamāk, ir izaudzis jau sen, vienkārši sievietei tas nav izraisījis sūdzības, un tāpēc nav veikusi nekādus izmeklējumus.
KĀDI VAR BŪT SIMPTOMI?
Polipi ir galvenais iemesls asiņošanai, kas nav saistīta ar menstruāciju. Visbiežāk tie ir asiņaini smērējoši izdalījumi cikla vidū, pirms un pēc menstruācijas. Mēnešreizes kļūst šķietami garākas: sievietes sūdzas, ka no sākuma 4 – 5 dienas ilgst pati menstruācija, un pēc tam pēkšņi parādās asiņaini izdalījumi arī cikla vidū.
Sāpes ir reta parādība.
Ļoti bieži gadās, ka simptomu nav vispār – tad vairākumā gadījumu polipu atklāj “nejauši”, piemēram, ultrasonogrāfijas laikā. Cits gadījums, kas gan ir diezgan rets – polips aug, nostiprinās un sasniedz tādus izmērus, ka traucē grūtniecības iestāšanos – sievietei nozīmē izmeklēšanu saistībā ar neauglību un gala rezultātā atklāj polipu. Šādi gadījumi ir izņēmums – polipi nav šķērslis grūtniecībai, jo reti sasniedz tik iespaidīgus izmērus.
Atsevišķi var minēt polipu, kas izaudzis nevis dzemdē, bet zemāk – dzemdes kaklā vai arī ārpus tā robežām. Kā papildus simptomi šajā gadījumā var būt asiņaini izdalījumi pēc dzimumkontakta. Bet tad šādam polipam parasti nav nepieciešama īpaša diagnostika – to var pamanīt parastas ginekoloģiskās apskates laikā.
KĀ ATRAST POLIPU?
Primārā un galvenā polipu diagnostikas metode ir ultrasonogrāfija. Šai metodei ir savas īpatnības – pirmkārt, ir svarīgi, kurā cikla dienā paciente atnāks uz apskati. Polipus labāk diagnosticēt cikla 8.-9. dienā, kad endometrijs US izmeklējumā izskatās tumšs, bet polipi uz tā fona - spilgti un gaiši. Gadījumā, ja US izmeklēšana veikta pacientei pēc ovulācijas, kad endometrijs jau ir pārklājies ar asinsvadu tīklu un dziedzeriem, polipus ļoti viegli var nepamanīt – endometrijs būs tādā pašā krāsā. Protams, ja polips ir tiešām liels, tad to var ieraudzīt arī cikla otrajā pusē bet diagnozes apstiprināšanai paciente tiks nosūtīta uz atkārtotu US izmeklēšanu “pareizajā” laikā.
Reizēm US izmeklējumā nav iespējams viennozīmīgi pateikt, vai tiešām tas ir polips. Reizēm polipu ir iespējams sajaukt ar miomu, psidopolipu – endomedrija recekļiem, kas izdalās no dzemdes menstruāciju laikā.
Daudz augstāka jutība ir sonohisterogrāfijai, kas ir polipu diagnostikas zelta standarts. Pēc būtības tā ir tā pati ultrasonogrāfija, tikai detalizētāka – no sākuma dzemdes dobumā tiek ievadīts plāns, elastīgs katetrs, caur kuru tiek iešļircināts fizioloģiskais šķīdums, paplašinot dobumu un tādejādi uzlabojot redzamību. Tikai pēc tam ar intravaginālo ultraskaņu ārsts meklē sūdzību un simptomu iemeslus.
Vēl viens “bet” – ne US, ne sonohisterogrāfija nespēj atšķirt labdabīgu polipu no potenciāli ļaundabīgas šūnu atipijas. Polips pats par sevi ir tikai labdabīgs veidojums. Tomēr, ja pēkšņi uz polipa epitēlija notiek izmaiņas – šūnas sāk pastiprināti, nekontrolēti dalīties, mainās vizuāli – tad runa ir par atipiju, ļaundabīga veidojuma priekšvēstnesi. Protams, tāpat atipiskās šūnas var parādīties ne uz polipa, bet jebkurā citā endometrija vietā. Un tieši tādēļ, lai būtu pārliecība, ka polips ir labdabīgs un uz tā nekas neveidojas, pat ja nav nekādu simptomu, ir vēlams to izņemt un izmeklēt.
Ir četru tipu polipi: šķiedru polipi, dziedzeru-šķiedru, dziedzeru un adenomatozie polipi. Pēc nosaukumiem ir skaidrs, ka vieni polipi veidojas no šķiedru audiem, citi pārsvarā veidojas no dziedzeriem, bet citi ir jaukta tipa. Adenomatozie polipi ir ārkārtīgi reti. Bet tieši šie polipi ir tie, kurus uzskata par pirmsvēža slimībām, jo tie sastāv no netipiskām šūnām. Adenomatozie polipi ir biežāk sastopami pirms menopauzes.
KĀ ĀRSTĒT POLIPU?
Ja pacientei nav sūdzību, un polips neaug – tas nav obligāti jāārstē, bet tas noteikti ir jākontrolē! Regulāri jāveic US izmeklēšanas, jāņem aspirāts – šūnas no dzemdes dobuma. Bet polipa gadījumā nekāda diagnostika nedod simtprocentīgu pārliecību par to, vai tiešām tas ir polips, tāpēc vislabākais variants tomēr ir tā likvidēšana.
Svarīgi: īsta polipa gadījumā hormonālā ārstēšana nedod rezultātu!
Vienīgā iespējamā ārstēšanas metode ir histerorezektoskopija. Tā ir vienlaicīgi gan diagnostika, gan polipa ārstēšana. Procedūras būtība ir histeroskopa, kas ir caurulīte ar mikrovideokameru, kas tiek ievadīta dzemdes dobumā – tas ļauj novērtēt polipu vizuāli (procedūras diagnostiskā daļa) un, nepieciešamības gadījumā, ar speciālu instrumentu to likvidēt (procedūras ārstnieciskā daļa). Vidēji tas aizņem apmēram 15-20 minūtes.
KĀ SAGATAVOTIES OPERĀCIJAI?
Paciente iestājas klīnikā operācijas dienā, iepriekš veicot standarta sagatavošanās procedūras: analīzes vispārējā veselības stāvokļa novērtēšanai (asins analīzes), maksts mikrofloras izmeklēšana, maksts un dzemdes kakla iztriepes izmeklēšana, lai pārbaudītu pirmsvēža vai vēža šūnu esamību, elektrokardiogrāfija un fluorogrāfija.
Procedūra parasti tiek veikta īslaicīgā vispārējā anestēzijā dienas stacionārā. Pēc histeroskopa ievadīšanas dzemdes dobumā, redzes kontrolē polips tiek likvidēts ar speciālu endoskopisko instrumentu palīdzību. Šī manipulācija ir ātra, bez šuvēm. Izņemtais materiāls obligāti tiek nosūtīts uz histoloģisko analīzi. Jau 2 – 3 stundas pēc operācijas paciente var droši doties mājās.
KO GAIDĪT PĒC PROCEDŪRAS?
Pateicoties mūsdienīgai aparatūrai un ārstu augstajai kvalifikācijai, komplikācijas pēc histeroskopijas sastopamas reti.
Klasiska situācija – tās ir velkošas sāpes vēderā pirmajā dienā pēc procedūras un smērējoši asiņaini izdalījumi dažas dienas pēc tās, kuri noteikti pāries bez papildu iejaukšanās.
Vissmagākās iespējamās, bet mazticamas komplikācijas – dzemdes perforācija, blakus esošo orgānu trauma (urīnpūslis, zarnu trakts) un šķidruma pārslodzes sindroms, kuru attīstības iespējamība nepārsniedz 0,1 – 0,2%.
Svarīgi: Ja polips likvidēts pareizi, tas neatjaunojas (nerecidivē), un jau nākamajā ciklā pēc tā likvidēšanas vesela un laimīga sieviete var plānot grūtniecību. Taču ik pa laikam jāveic kontroles US, lai pārliecinātos par to, vai nav izauguši jauni polipi.
LIPEX klīnikā konsultācijas par ginekoloģiskām problēmām un mazinvazīvām operācijām iespējams saņemt pie sertificētā ginekologa Antona Babuškina.
Pierakstīties uz pieņemšanu pie Antona Babuškina:
(+371) 67333322, (+371) 67579208
Dzirnāvu ielā, 23, Rīga
Klīnika LIPEX
