Kad doties pie speciālista?
Diagnoze “neauglība” tiek uzstādīta tikai tad, ja grūtniecība neiestājas viena gada laikā, dzimumakti ir regulāri un tiek veikti neizsargājoties. Bet, ja sieviete ir vecumā pēc 35 gadiem, ir vērts aktīvi meklēt iemeslus un veikt izmeklējumus pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem sešu mēnešu garumā.
Latvijā ir programma, saskaņā ar kuru visām sievietēm līdz 37 gadu vecumam (ieskaitot) pēc neauglības diagnosticēšanas izmeklējumus un mākslīgās apaugļošanas (IVF) procedūru veic uz valsts budžeta rēķina.
Kāpēc mums “nesanāk”?
Neauglība mūsdienās nebūt nav retums – ar šo problēmu saskaras apmēram 15% pāru. No tiem 10-15% tiek diagnosticēta tā saucamā neizskaidrojamā neauglība, kad, izmantojot pieejamās diagnostikas metodes, neauglības cēloni atrast neizdodas. Atlikušajos 85-90% gadījumu neauglības cēloņi ir vienlīdzīgi sadalīti vīriešu un sieviešu faktoros. Un tas ir īpaši svarīgi: neauglība ir diagnoze, kurai jāizmeklē gan sieviete, gan vīrietis!
Kā izprast iemeslus?
Lai to izdarītu, sākumā ir jāsaprot, kādiem procesiem ir jānotiek veselas sievietes ķermenī, lai iestātos grūtniecība. Mēnešreižu pirmā diena ir jauna cikla sākumpunkts. Šajā laikā olnīca sāk “sagatavot” jaunu olšūnu. Vietu, kur tā atrodas cikla pirmajā pusē, sauc par folikulu. Tas pakāpeniski palielinās un pārplīst 12-14 dienas pirms menstruāciju sākuma, ļaujot olšūnai “iziet” no olnīcas olvados – notiek ovulācija.
Ovulācija ir process, kuru pilnībā kontrolē hormoni, un tas ir iespējams tikai ar pareizu un labi koordinētu to darbību. Piemēram, folikulus stimulējošais hormons FSH ietekmē folikula augšanu cikla pirmajā pusē, savukārt luteīna hormons – LH – uzsāk ovulāciju.
Tālāk olšūna pakāpeniski pārvietojas pa olvadiem, un tur parasti notiek apaugļošanās – spermatozoīds, veicot visu attālumu no maksts, cauri dzemdes kaklam un dzemdei, sasniedz olšūnu un apauļo to: abu šūnu ģenētiskais sastāvs saplūst, veidojot zigotu – vienšūnu embrija attīstības stadiju. Šajā laikā plīsušā folikula vietā olnīcā veidojas dzeltenais ķermenis (no latīņu “corpus luteum”). Tā uzdevums ir ražot progesteronu, kas, kamēr apaugļotā olšūna virzās uz dzemdi, sagatavo tās iekšējo slāni – endometriju.
Zigota turpina virzīties uz dzemdi, tai pakāpeniski palielinoties, un aptuveni 6. dienā pēc apaugļošanās notiek implantācija – topošā embrija šūnas tiek piestiprinātas endometrijam. Pēc veiksmīgas implantācijas, 6.-12. dienā sāk veidoties pirmie embrija audi, no kuriem vēlāk veidosies auglis.
Tā izskatās ideāls grūtniecības iestāšanās scenārijs. Bet katrā no šiem posmiem kaut kas var “noiet greizi”.
“Sievišķie” iemesli
- Pirmā “sieviešu” neauglības iemeslu grupa - olnīcu darbības traucējumi
Šajā gadījumā ārsta galvenais uzdevums ir saprast, vai notiek ovulācija. Ovulācijas neesamību var ietekmēt hormonālā nelīdzsvarotība, endometriomas, policistisko olnīcu sindroms, kura gadījumā folikulu izmērs palielinās, bet tās nepārsprāgst.
Lai izslēgtu olnīcu “nepareizas” darbības faktoru, ārsts nozīmēs virkni izmeklējumu, kas var ietvert:
- Ovulācijas tests.
Tests noteiks progesterona līmeņa maksimumu – parasti šī hormona līmenis palielinās aptuveni 48 stundas pirms ovulācijas. Ja tests ir pozitīvs, tad grūtniecības iestāšanās turpmāko dažu dienu laikā ir īpaši liela.
- Ultrasonogrāfija.
Ar ultrasonogrāfiju var noteikt tādas patoloģijas kā policistiskas olnīcas, atsevišķas cistas (piemēram, endometrioma), kas var traucēt ovulācijai. Veicot ultrasonogrammu, ir iespējams arī apstiprināt ovulāciju un cikla otrajā pusē saskatīt dzelteno ķermeni.
Iespējama dinamiska izmeklēšana, kad paciente cikla vidū ierodas ik pēc 2 dienām – tas ļaus ar maksimālu precizitāti uzzināt, kurā cikla dienā ir notikusi ovulācija.
- Hormonālais profils (FSH, LH, vairogdziedzera hormoni, u.).
- Otrā iemeslu grupa – olvadu caurlaidības traucējumi
Aizsprostojumu iemesli vairumā gadījumā ir saaugumi – īpaši saistaudu “pavedieni”, kas noslēdz olvadus, neļaujot spermatozoīdam apaugļot olšūnu, jo visbiežāk tas notiek tieši olvados, vai arī neļaujot apaugļotajai olšūnai sasniegt dzemdi. Otrais gadījums ir bīstams, jo tas palielina ārpusdzemdes grūtniecības risku ar visām no tā izrietošajām sekām.
Aizsprostojumi savukārt var parādīties uz hroniska iekaisuma, endometriozes, iegurņa operāciju, seksuāli transmisīvo slimību (jo īpaši - hlamīdiju) fona.
Taktika, kuru izvēlas ārsts, ir atkarīga no pacientes: ja viņa nav saskārusies ar faktoriem, kas ietekmētu saaugumu veidošanos, olvadu patoloģijas iespējamība ir ļoti maza, aizsprostojumus kā neauglības cēloni var praktiski izslēgt. Bet, lai pārliecinātos, var nozīmēt šādus izmeklējumus:
- Sonohisterosalpinogrāfija (SHSG)
Olvadu caurlaidību pārbauda ar ultraskaņu, ievadot īpašu kontrastvielu, parasti menstruālā cikla pirmajā fāzē – 8.-9. dienā. Procedūra tiek veikta ambulatori un, lai to veiktu, nav nepieciešami nekādi sāpju mazināšanas pasākumi. Bet, ja saskaņā ar SHSG rezultātiem ir traucēta caurlaidība, tas nenozīmē, ka olvadi ir pilnībā aizsprostoti, jo tajos var būt gļotādas aizsprostojums vai arī tie ir saspiesti, procedūras laikā tiem “salīpot”, un ieplūstošās kontrastvielas šķidruma spiediens nav pietiekami liels, lai olvadu atvērtu. Tāpēc, ja aizsprostojums tiek diagnosticēts ar ultraskaņu, jebkurā gadījumā ir vērts veikt papildu izmeklējumus, piemēram, laparaskopiju.
- Histerosalpinogrāfija (HSG)
Šis izmeklējumu veids ir ļoti līdzīgs – pārbauda caurlaidību, ievadot kontrastvielu un pārbaudot ar rentgenu. Tas tiek nozīmēts retāk, nekā SHSG, jo tiek izmantots rentgena starojums.
- Laparaskopija
Ieteicama kā pirmā diagnostikas metode pacientēm ar “sarežģītu slimību vēsturi” – iegurņa operācijām, endometriozi, iekaisumu, utt. Tajā pašā laikā šī metode darbojas arī kā ārstniecības procedūra – piemēram, ir iespējams izņemt saaugumus. Dažos gadījumos nav iespējams paredzēt olvadu stāvokli pirms operācijas sākuma, tāpēc ārsts vienmēr ar pacienti izrunā iespējamos notikumu attīstības scenārijus: ja olvadu nevarēs operatīvi atjaunot, to nāksies izņemt.
Ir svarīgi saprast, ka grūtniecības iestāšanās iespējas sievietei ar vienu olvadu ir tādas pašas, kā sievietei ar diviem, taču, atstājot bojāto olvadu, kurā atrodas saaugumi, tajā uzkrājas šķidrums, kas var traucēt grūtniecības sākšanos.
Jāpatur prātā arī tas, ka pēc saaugumu laparaskopiskas noņemšanas olvados visveiksmīgākais laiks apaugļošanai ir pirmie seši mēneši, jo laika gaitā saaugumi mēdz parādīties atkārtoti!
Ir pierādīts, ka, ja neauglības cēlonis ir bijuši ķirurģiski risināma problēma (endometrioma, saaugumi utt.), tad ķirurģiskai ārstēšanai ir līdzīgi rezultāti kā ar IVF procedūru - grūtniecības iespējamība gada laikā pēc operācijas ir tāda pati, kā pēc IVF bez iepriekšējas ķirurģiskas ārstēšanas.
- Trešā iemeslu grupa – problēmas ar dzemdi un dzemdes kaklu
Tā var būt iedzimta dzemdes anatomiska anomālija, piemēram, divragu dzemde vai dzemdes starpsiena, fibroīdi, polipi, endometrija hiperplāzija (sabiezēšana) vai, gluži pretēji, slānis, kas ir pārāk plāns, lai neļautu embrijam implantēties. Saaugumi var veidoties arī dzemdē, īpaši, ja pacientes slimības vēsturē ir instrumentāls aborts vai dzemdes iekaisums. Diagnostikā palīdzēs:
- Ultrasonogrāfija (jo īpaši 3D);
- Histeroskopija
Procedūra vienlaicīgi ir diagnostika un terapija – dzemdē tiek ievietots histeroskops – caurule ar mikrovideokameru, kas ļauj vizuāli novērtēt dzemdi un, ja iespējams, atbrīvoties no defekta ar īpašu instrumentu.
“Vīrišķie” iemesli
Ir svarīgi saprast: pat bērna piedzimšana iepriekšējās attiecībās negarantē, ka tagad vīrietim nevar būt neauglības problēmas. Vīriešu neauglības cēloņu diapazons ir šaurāks, nekā sievietēm – visbiežāk tas ir vispārējās veselības, atkarību vai seksuāli transmisīvo slimību jautājums.
Jo īpaši to ietekmē liekais svars, jo īpaši centrālā aptaukošanās, jo sievišķo hormonu sintēzes process notiek taukaudos, izjaucot veselīgu vīrieša hormonālo fonu.
Arī pastāvīgs stress – fizisks un psiholoģisks – būtiski ietekmē spermatoģenēzi (t.i., spermas ražošanu).
Lai izvērtētu “vīrišķo” veselību, ginekologs var izrakstīt spermas analīzi – spermogrammu, veikt infekcijas izmeklējumus, taču vairumā gadījumu vīrieti nosūtīs pie urologa vai androloga.
Ir reizes, kad pacientei iestājas grūtniecība par spīti tam, ka pastāv medicīniska “problēma”, vai tūlīt pēc tam, kad neauglības cēloni sāk meklēt ārsta kabinetā. Tāpēc mēs vienmēr varam viņai pateikt tikai to, ka, jā, iespējams, ka grūtniecības iestāšanās varbūtība ir mazāka, kā citiem pāriem, taču vissvarīgākais ir saprast, ka iespējas vienmēr pastāv!
