Rekonstruktīvā plastiskā ķirurģija (Deguns)

1. Deguna elpošanas traucējumi caur vienu/abām pusēm
2. Biežas iesnas un galvassāpes
3. Deguna gļotādas pastāvīgs sausums
4. Nieze, nepatīkamas sajūtas un pastāvīgi šķidruma izdalījumi no deguna
5. Elpojot caur muti, tiek novērots ātrs vispārējs nogurums, atmiņas pasliktināšanās
6. Atkārtoti sinusīti un ožas traucējumi
7. Deguna formas ārējais defekts
8. Pārāk šauri deguna spārni
9. Neapmierinošs rezultāts pēc iepriekšējas izliektās starpsienas korekcijas operācijas
10. Deguna kaulu-skrimšļu skeleta iedzimta deformācija
11. Deguna deformācija pēc traumas

 

Funkcionālā rino(septo)plastika tiek veikta ārējā deguna un tā dobumu struktūru dažādu izmaiņu gadījumos, kad tās izraisa funkcionālu traucējumu – tiek apgrūtināta elpošana caur degunu.

Rekonstrukcijas rino(septo)plastika tiek veikta, ja ir notikušas deguna formas izmaiņas jebkādu faktoru dēļ: trauma, anormāla deguna anatomiskā uzbūve, ārējā deguna īpaša forma (pārāk šauri vārstuļi), iepriekšējas neadekvātas un agresīvas rinoķirurģiskās iejaukšanās.

Deguna normāla funkcionēšana bieži kļūst problemātiska deguna starpsienas izliekuma dēļ (kaulu-skrimšļu plātne, kas sadala deguna dobumu kreisajā un labajā pusē).

Deguna starpsienas izliekšanās (deformācija) var rasties traumas dēļ vai formēties attīstības procesā tās audu nevienmērīgas augšanas rezultātā.

Perforācijas (caurumi) deguna starpsienā arī traucē normālu elpošanas procesu. Tās var rasties lūzumu, operāciju, pārmērīgas narkotisko preparātu lietošanas gadījumos un dažu sistēmslimību dēļ.

Elpošanu caur degunu var traucēt arī citas patoloģijas: hipertrofētas deguna gliemežnīcas, deguna polipoze, deguna blakusdobumu iekaisuma slimības (etmoidīts, haimorīts, frontīts, sfenoidīts).

Deguna deformācijas (iedzimtas vai iegūtas) iespējams koriģēt ar radikālu ķirurģisku iejaukšanos.

Neapmierinātība ar deguna formu un/vai izmēru – pārāk liels/mazs deguns, kumpiņas esamība, seglveida deguns, īss/garš un deviēts deguns, apjomīgs kupols un pārmērīga degungala nokarāšanās, deguna kaulu-skrimšļu skeleta iedzimtas/posttraumatiskas deformācijas, neapmierinātība ar iepriekšējās / -jo operāciju rezultātiem, kompensatorās izmaiņas (starpsienas izliekums, kas novedis pie deguna formas izmaiņām / asimetrijas), deguna starpsienas perforācija...

Klīnikā rino(septo)plastika tiek veikta ar vaļējās piekļuves metodi – rinoķirurgam  ir brīva piekļuve vajadzīgajām deguna struktūrām un viņš vizuāli kontrolē katru operācijas etapu. Griezums tiek veikts kolumellas apvidū (ādas tiltiņš starp nāsīm), tam seko mīksto audu atslāņošana un vajadzīgās zonas izdalīšana. Pēc tam ķirurgs strādā ar skrimšļu un kaulu struktūrām.

 

Iepriekš veikto operāciju neapmierinošu rezultātu gadījumos atkārtotas ķirurģiskas iejaukšanās nereti prasa plastiskā materiāla izmantošanu (deguna skeleta vajadzīgo elementu atjaunošanai). Vislabākais materiāls ir pašas pacientes audi: deguna starpsienas vai auss skrimslis, vai arī ribas skrimšļa daļa. Pārstādītie audi labi adaptējas jaunajā vietā, netiek atgrūsti, uzlabo deguna kontūru, stiprina deguna vājās/ deformētās daļas, stabilizē tā funkcijas.

 

Deguna starpsienas izliekuma gadījumā izveidojas deguna eju sašaurinājums, to ventilācijas traucējumi (laminanto un turbulento plūsmu disbalanss), kas var kļūt par iemeslu hroniskām iesnām, kurlumam, deguna asiņošanai u.c.

 

Pie ārējā deguna deformācijas deguna starpsienas korekcija bieži ir problēmas risinājums. Vēlams likvidēt starpsienas izliekumu un ārējā deguna deformāciju vienā etapā.  

 

Ja paralēli norit hronisks strutains sinusīts, veikt rinoplastisko (aseptisko) iejaukšanos nav mērķtiecīgi. Ir ieteicama divu etapu operācija. Pirmkārt, tiek veikta deguna blakusdobumu sanācija endonazālās endoskopiskās funkcionālās operācijas (FESS) ceļā un tikai pēc iekaisuma novēršanas – vidēji pēc pusgada – ir rekomendējama rinoplastika.

 

Katra operācija ir unikāla, jo ir paredzēta konkrētas pacientes noteiktas specifiskas problēmas novēršanai.

• Sejas un kakla plastiskā estētiskā ķirurģija
• Ķermeņa un ekstremitāšu plastiskā estētiskā ķirurģija
• Neķirurģiskā atjaunināšana
• Ādas problēmu ārstēšana ar lāzeru
• Ginekoloģija
• Intīmā ķirurģija
• Urīna nesaturēšanas ķirurģiskā ārstēšana (inkontinence)

• Slikti kontrolējama arteriālā hipertenzija
• Subkompensēts cukura diabēts
• Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ar izteiktu elpošanas mazspēju
• Patoloģiska aptaukošanās (ĶMI >40)
• Aktīvs hepatīts
• Hronisks hepatīts ar aknu mazspēju
• Sirds izsviedes frakcijas mērena samazināšanās
• Hroniska nieru mazspēja, kam nepieciešama regulāra hemodialīzes veikšana.
• Anamnēzē (mazāk par 6 mēnešiem): miokarda infarkts, insults, īslaicīga išēmiska lēkme, sirds išēmiskā slimība vai stentēšana
• Perorālo antikoagulantu lietošana, kad nav iespējams tos aizvietot ar mazmolekulāriem heparīniem
• Akūta vīrusa (t.sk. herpes) vai bakteriālā infekcija

2–3 stundas (atkarībā no ķirurģisko manipulāciju apjoma). Liela apjoma deguna rekonstrukcija ar ribas skrimšļa izmantošanu – līdz 6 - 7 stundām.

Vispārējā kombinētā.

Stacionārā 1 – 3 dienas (pēc indikācijām). Tamponi no deguna ceļiem tiek izņemti nākamajā dienā pēc operācijas, silikona splinti – pēc nedēļas. Pēc tamponu izņemšanas ir iespējams deguna aizlikums (aptuveni 1 nedēļu). Obligāta ir formējošas ģipša longetes nēsāšana uz deguna 7 – 14 dienas. Deguna un plakstiņu tūska sasniedz maksimumu 2.-3. dienā pēc operācijas, pēc tam pakāpeniski samazinās 2 nedēļu laikā.
Nav ieteicami aviolidojumi 2 nedēļu laikā pēc operācijas.
1 – 1,5 mēnesi pēc operācijas rekomendē atteikties no gulēšanas ar seju uz leju, izvairīties no straujām temperatūras svārstībām (aukstums vai karstums) un pārkarsēšanās (sauna, pirts, karsta vanna, sauļošanās solārijā/pludmalē), ierobežot fizisku slodzi un atteikties no nodarbošanās ar aktīviem sporta veidiem, lai izvairītos no pāroperētā deguna traumatizācijas.
5 – 6 mēnešu laikā var būt novērojama deguna ādas un augšlūpas jutības samazināšanās.

Vispārējās ķirurģiskās komplikācijas (tūska, hematoma, sāpes). Iekaisuma profilaksei tiek nozīmēts antibiotiku kurss.

Atkārtota deguna “piramīdas” skrimšļa daļas un starpsienas deformācija var iestāties arī  2 – 3 mēnešus pēc adekvātas repozīcijas skrimšļa iestiepuma disbalansa un fibrozo audu veidošanās dēļ. Skrimšļu autotransplantāti arī ir pakļauti deformācijai ar dažādu izteiktības pakāpi.

Deguna sekundārā deformācija, kā iepriekš veiktās rinoplastikas sekas, nav sporādiska problēma. Saskaņā ar pasaules statistikas datiem, 15% gadījumu ir nepieciešama atkārtota iejaukšanās.