Piena dziedzeru plastiskā estētiskā ķirurģija

1. Krūts vēža dēļ ir noņemta krūts
2. Bija smaga krūts trauma – tās daļa ir noņemta
3. Krūts neesamība citu iemeslu dēļ

Gadījumos, kad nav iespējams vienlaicīgi veikt krūts atjaunošanas operāciju pie traumām vai slimībām, tiek veikta piena dziedzera vēlāka rekonstrukcija. Atliktā piena dziedzera rekonstrukcija tiek veikta pēc slimības (krūts vēža) ārstēšanas pamatposmu pabeigšanas (ķīmijterapija / staru vai hormonu terapija). Atliktās rekonstrukcijas uzsākšanas termiņš – 1 gads un vairāk pēc mastektomijas, tas ir atkarīgs no krūts vēža ārstēšanas efektivitātes.

Krūts rekonstrukcija – tā ir formas, izmēra, krūšgala, areolas simetrijas ar veselo piena dziedzeri atjaunošana. Modernās rekonstruktīvās plastiskās ķirurģijas tehnoloģijas ļauj izveidot krūti, kas ir maksimāli līdzīga līdzšinējai, veselajai krūtij.

Rekonstrukcijas metodi, tās etapus (ja tādi būs nepieciešami) plastikas ķirurgs izvēlas pamatojoties uz klīnisko ainu (cik plaša bijusi mastektomija, kāds ir apkārtējo audu stāvoklis), uz papildus izmeklējumiem, anatomiju, pacientes vecumu un vēlamo rezultātu.

Pastāv vairākas ķirurģiskās pieejas. Tie var būt implanti (krūšu endoprotezēšana) vai espanders – protēze, kā arī pašas pacientes audi, kombinētā rekonstrukcija (implants kombinācijā ar audu lēveri). Ja krūts ir daļēji noņemta, rekonstrukcija tiek veikta ar silikona implanta palīdzību. Metodikas būtība ir dziedzeraudu struktūru aizvietojums ar implantu, kura forma un izmērs var svārstīties atkarībā no veselā piena dziedzera parametriem.

Espandera un/vai implanta izmantošanas galvenais nosacījums – pietiekams krūškurvja ādas un muskuļu apjoms, lai izveidotu vietu implantam.

Ja krūts ir pilnībā noņemta, tiek izmantoti pacientes audu kompleksi (ādas-muskuļu un ādas-taukaudu lēveri), kas tiek pārvietoti uz rekonstrukcijas zonu. Donoru zonas ir vēders, mugura. Krūšgala – areolārā kompleksa rekonstrukcija tiek veikta ar pašas pacientes audu vai speciālās tetovēšanas tehnoloģijas palīdzību.

Krūts atjaunošanas operācijas visbiežāk tiek veiktas pa etapiem. Dažos operācijas etapos tiek pielietota mikroķirurģiskā tehnika. Atsevišķos gadījumos pēc noņemtās krūts rekonstrukcijas pabeigšanas (pēc indikācijām) tiek veikta veselās krūts papildus korekcija – lai sasniegtu simetriskumu.

• Sejas un kakla plastiskā estētiskā ķirurģija
• Ķermeņa un ekstremitāšu plastiskā estētiskā ķirurģija
• Neķirurģiskā atjaunināšana
• Ādas problēmu ārstēšana ar lāzeru
• Intīmā ķirurģija
• Ginekoloģija
• Urīna nesaturēšanas (inkontinence) ķirurģiskā ārstēšana

• Slikti kontrolējama arteriālā hipertenzija • Subkompensēts cukura diabēts • Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ar izteiktu elpošanas mazspēju • Patoloģiska aptaukošanās (ĶMI >40) • Aktīvs hepatīts • Hronisks hepatīts ar aknu mazspēju • Sirds izsviedes frakcijas mērena samazināšanās • Hroniska nieru mazspēja, kam nepieciešama regulāra hemodialīzes veikšana. • Anamnēzē (mazāk par 6 mēnešiem): miokarda infarkts, insults, īslaicīga išēmiska lēkme, sirds išēmiskā slimība vai stentēšana • Perorālo antikoagulantu lietošana, kad nav iespējams tos aizvietot ar mazmolekulāriem heparīniem • Akūta vīrusa (t.sk. herpes) vai bakteriālā infekcija

2–4 stundas un vairāk (atkarībā no ķirurģisko manipulāciju apjoma)

Vispārējā kombinētā

Stacionārā 2 – 5 dienas. Šuves tiek izņemtas pēc 10 – 14 dienām. Stāvokļa monitorings 1 reizi nedēļā mēneša laikā. Nepieciešams izvairīties no fiziskas slodzes, smagumu celšanas 1 – 6 mēnešus (atkarībā no rekonstrukcijas etapa).Nepieciešams valkāt speciālu bandāžu (kompresijas veļa). Pilnīgas atlabšanas periods var ieilgt līdz gadam.

Ilgstoša dzīšana un atlabšana var būt saistīta ar krūts pamatslimības ārstēšanai saņemto terapiju (staru terapija), kā arī smēķēšanu. Pārstādīto vai pārvietoto audu atgrūšana ir iespējama saistībā ar traucētu asinsapgādi. Ir iespējama implanta atgrūšana.