Patoloģisko rētu ķirurģiskā ārstēšana

• Neglīta rēta – operācijas rezultāts.
• Pēc ateromas izņemšanas ir palikusi neglīta rēta.
• Keloīda rēta pēc pīrsinga.
• Sāpīga un izspiedusies rēta uz kakla pēc traumas.

• Rētas – tās ir "piemiņas zīmes" uz ādas no sadzijušās brūces. Tās ir jebkāda ādas bojājuma neizbēgamās sekas. Pastāv daudz apakštipu un grupu, bet galvenais to stāvokļa noteikšanas rādītājs ir gradācija normālajās un patoloģiskajās. Patoloģiskās rētas: atrofiskās, hipotrofiskās, hipertrofiskās, keloīdās. Tādu rētu veidošanās ir pietiekami nopietna problēma dermatologiem, ķirurgiem, kosmetologiem un pacientiem.
• Rētas sadzīšana – tā ir kolagēna šķiedru sintēze un tā degradācijas process (atgriezeniskais process). Lai ādas bojājuma vietā izveidotos normāla rēta, abiem procesiem ir jābūt ideālā līdzsvarā vienam ar otru. Ja kolagēna sintēze noris ātrāk nekā tā degradācija, tad arī veidojas patoloģiskas rētas. Ir zināmi dati: ja kolagēna sintēze apsteidz degradāciju 6–7 reizes, veidojas hipertrofiska rēta, bet ja 20 reizes – keloīda. Pacientiem šie cipari ir tikai patoloģiskā procesa intensitātes rādītājs, bet mediķiem tie ir svarīgi diagnostikai. Ārstēšanas stratēģija un tās rezultativitāte daudzējādā ziņā ir atkarīgas no nekļūdīgas rētas veida atpazīšanas.
• Predispozīcijai uz hipertrofisko un keloīdo rētu veidošanos var piemist iedzimts raksturs (atklāts vairāk kā 30 faktoru). Starp citu, līdz pat šodienai nav nosaukti visi apstākļi, kas izraisa keloīdu attīstību. Ir zināmi tikai daži: ķirurģiska iejaukšanās, trauma, tetovējums, vakcinācija, dzīvnieku/kukaiņu kodumi, apdegumi, pīrsings, kā arī jebkuri ādas iekaisuma procesi (akne, bakas un citi.). Tāpat mediķiem ir grūti pateikt, kāpēc vienā gadījumā veidojas hipertrofiska rēta, bet citā – keloīda.
• Patoloģiskas rētas var veidoties jebkurā vecumā, bet visbiežāk šī problēma rodas jaunām meitenēm 12–17 gadu vecumā un jaunām sievietēm (20–26 gadi). Lokalizācijas vietas: vaigi, auss gliemežnīcas, kakls, rokas, mugura, piena dziedzeri, vēders. Daži medicīnas avoti šo faktu skaidro ar to, ka jaunās dāmas vada dinamisku dzīvesveidu, aizraujas ar ekstremāliem sporta veidiem, tāpēc bieži ir pakļautas traumām. Jauna āda ir daudz elastīgāka, plastiskāka, tā ir savilkta, atjaunošanās procesi noris aktīvi, tai skaitā kolagēna sintēze ādas šūnās. Statistika ir nepielūdzama: keloīdu formēšanās gadījumu biežums sievietēm ir augstāks, nekā vīriešiem! Diemžēl testu, kas noteiktu noslieci uz keloīdiem neeksistē, tāpēc anamnēze ārstam ir ļoti būtiska, – gan lai novērstu jau esošo problēmu, gan, lai prognozētu tās rašanos nākotnē.

Jo agrāk, jo labāk. Morāli jums ir jābūt gatavām tam, ka atbrīvoties no rētas uz visiem laikiem nav iespējams – ādas bojājuma pēdas paliek uz visiem laikiem. Ļoti svarīgi ir novērst anormālas rētas veidošanos. Ja tā jau ir izveidojusies, speciālisti, kas pārzina ādas patoloģijas ārstēšanas metodes, var ievērojami uzlabot tās ārējo izskatu, padarīt to mazāk pamanāmu. Principiāla nozīme ir rētas formēšanās stadijai un tam, kad jūs esat vērsušās pie ārsta (rētaudi veidojas mēneša laikā). 3 mēnešu laikā pēc gūtās traumas/operācijas rēta apaug ar asinsvadiem, pēc gada – ar nervu galiem un kļūst par jūsu ādas/organisma daļu. Neatlieciet vizīti uz klīniku uz "pēc tam", īpaši, ja "svaigā" rēta nedzīst, neizbalē, bet tieši otrādi – palielinās, kļūst sārtāka/zilganāka un deformējas. Šodien tiek izmantots ne mazums šī uzdevuma risināšanas metožu, tai skaitā ķirurģiskā un lāzera. Kāda tehnoloģija būs optimāla jums, var noteikt tikai konsultācijā – rētas apskates laikā. Ārstēšanas algoritma izvēle ir atkarīga arī no rētas atrašanās vietas, laukuma un dziļuma.

• Hipertrofiskās rētas biežāk veidojas pēc apdegumiem un ķirurģiskas iejaukšanās, īpaši pēc ilgstoša iekaisuma traumas vietā vai rētas izstiepuma rezultātā. Parasti tās ir izliektas formas ("ādas kunkulīši", "auklveida") un sārtas krāsas, izmērs atbilst bojātās ādas virsmas izmēram. Kā likums, 1,5–2 gadu laikā tās var daļēji vai pilnībā patstāvīgi izlīdzināties. Pēc pareizas ārstēšanas recidīvi netiek novēroti. Ir rezultatīva ķirurģiska rētaudu izgriešana. Ja rēta ir neliela izmēra, ļoti labus rezultātus sniedz ķīmiskais pīlings, lāzerslīpēšana. Konservatīvās metodes: elektro– un ultrafonorēze ar hidrokortizonu, lidāzi, kontraktubeksu vai hormonālo preparātu injekcijas rētas zonā.
• Keloīdās rētas veidojas uz pazeminātu vispārējo un audu imunitātes rādītāju fona. Keloīdo rētu augšana parasti sākas 1–3 mēnešus pēc brūces sadzīšanas un turpina palielināties 6–9 mēnešus, dažreiz keloīds atrodas patoloģiskā dinamikā vairākus gadus. Keloīdi nesamazinās, bet reiz pārstāj augt. Keloīdi paceļas virs veselās ādas līmeņa, tiem ir atšķirīgas formas un asas robežas. Keloīds var būt vairākas reizes lielāks par sākotnējo rētas izmēru. Blīvas, paugurainas, sarkanas krāsas rētas ar gludu spīdīgu virsmu, tām ir nosliece uz rētaudu izplešanos visos virzienos. Tās sagādā pacientiem manāmu diskomfortu (nieze, dedzināšana, sāpes, durstīšana, dažreiz notirpums). Piemīt tendence uz recidīviem (biežums ir variabls), tāpēc tikai izgriešana vai lāzerslīpēšana negarantē, ka pēc kāda laika tās neparādīsies atkal. To ārstēšana – sarežģīts uzdevums. Ja paciente vēlas atbrīvoties no patoloģiskas rētas, viņai vajag būt gatavai ilgstošai ārstēšanai – līdz gadam.

Pēc rētas diagnostikas, problēma tiek risināta kompleksi. Vienota terapeitiskā modeļa nav, jo katram gadījumam ir savas nianses. Ārstēšanas algoritmu ārsts izvēlas individuāli. Problēmas risināšanā svarīgs ir viss: lokalizācija, bojājuma dziļums, izmērs, traumas raksturs, pacientes vecums. Keloīdus iedala "jaunos" (no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem) un "vecos" (5 –10 gadi). Attiecīgi arī ārstēšanas programmas ir atšķirīgas. Visefektīvākā un pareizākā terapija ir kompleksās metodikas, kas ir virzītas uz keloīdo audu izplešanās novēršanu. To nav mazums: kompresijas terapija, silikona apsēji (rētas mitrināšana, kapilāru saspiešana, kolagēna sintēzes un iekaisuma samazināšana), krioķirurģija, ķirurģiskā izgriešana, ārstniecības preparātu (kortikosteroīdu) injekcijas rētaudos, elektro–vai medikamentu fonoforēze, magnētu un lāzerterapija. Ja kompresijas terapija un silikona apsēji ir izrādījušies mazefektīvi, tiek nozīmēta hormonālā terapija – hormonu injekcijas rētas apvidū (1 reizi nedēļā), lai veicinātu sakuplojušo patoloģisko audu uzsūkšanos. Hipertrofētas rētas ķirurģiska izgriešana sniedz visai labus rezultātus. Tā ir iesakāma, kad plašas rētas izplešanās gadījumā lokālā ārstēšana ar hormoniem nav sniegusi gaidāmo efektu. Operatīvās metodes: ķirurģiska rētas izgriešana, ādas plastika, pakāpeniska veselas ādas pieaudzēšana rētas tuvumā ar turpmākās plastikas mērķi, pārvietoti ādas lēveri, hormonālo preparātu ievadīšana rētā. Ķirurgs samazina rētas skarto laukumu. Bet tikai ar ķirurģisku izgriešanu nevar atrisināt problēmu – invāzija stimulē papildus kolagēna sintēzi, kas ātri var izraisīt jaunu recidīvu. Keloīdu noslieces uz recidīviem dēļ, uzreiz pēc rētas izgriešanas, mēs ķeramies pie profilakses – dažādu metožu kombinācijas (saskaņā ar norādēm). Tā var būt interferonu terapija, lāzerslīpēšana, mezoterapija, fizioterapija. Interferons vai kortikosteroīdi, kas ievadīti šuves līnijā (pēc keloīdās rētas izgriešanas), samazina pārmērīgu rētu veidošanos un novērš recidīvus. Mūsu klīnikā ir vairāki vācu kompānijas Asclepion Laser Technologies GmbH universālie lāzeri – MCL–30 Dermablate un MultiPulse, kurus mēs izmantojam ādas dermabrāzijā. Pateicoties plašai instrumentu (uzgaļu) izvēlei un daudzveidīgām iedarbības programmām/režīmiem, slīpēšanas dziļumu kontrolē dators, lāzera stars palīdz izlīdzināt rētaudus līdz ādas līmenim un padarīt rētu normālu (normotrofisku). Pēc lāzerkorekcijas tiek nozīmēti medikamenti (infekcijas profilakse), kā arī tiek veiktas ārstnieciskās kosmetoloģiskās procedūras, lai uzlabotu ādas barošanu un mitrināšanu. Uzreiz pēc noslīpētās zonas sadzīšanas ārstēšanu papildina/turpina ar citu rētu korekcijas metožu palīdzību. Agrīna keloīdas vai hipertrofiskas rētas veidošanās potenciāla diagnostika ir efektīvas ārstēšanas ķīla.

Lai novērtētu ārstēšanas efektivitāti, augstā keloīdo rētu recidīvu rašanās riska dēļ, mēs iesakām ambulatoro ārstēšanu/profilaksi, kā arī rētas stāvokļa monitoringu 1–2 gadu laikā.

Keloīda trauma var predisponēt erozijas un lokālas bakteriālās infekcijas rašanos.