Kas jūs satrauc?
- Pēc ķeizargrieziena palikusi neglīta rēta.
- Sarkana izspiedusies rēta – divu operāciju rezultāts.
- Rēta pēc ateromas izņemšanas.
- Pūtīšu sekas.
- Apdeguma rēta.
- Rēta pēc sagriešanās.
- Rēta pēc apendicīta likvidēšanas.
- Izstiepumi.
- Svaigas rētas uz sejas un ķermeņa pēc vējbakām.
- Rēta uz pieres un vaiga pēc traumas.
- Rēta pēc pīrsinga.
Kad ir jākoriģē rētas?
Zināšanai
- Rēta, kā likums, ir rēta, zīme uz ādas, ko atstāj sadzijusi brūce. Medicīnā ir pieņemts termins „rēta”. Par spīti savai daudzveidībai, rētas tiek iedalītas piecās pamata grupās: Normotrofiskās (normālās) – atrodas vienā līmenī ar ādu, neizraisot tās deformāciju. To krāsa un elastība atbilst vesela ādas seguma parametriem. Patoloģiskās: Atrofiskās – rodas pazeminātas saistaudu reakcijas dēļ uz traumu (nepietiek kolagēna). Atrodas vienā līmenī ar apkārtējo ādu, ir spilgti–rozā krāsā ar smalku struktūru, caur kuru var redzēt asinsvadus. Sīkas un plakanas visbiežāk veidojas uz sejas, daudz lielākas – uz ķermeņa. Parasti veidojas pēc traumām, apdegumiem, pārciestām saslimšanām. Hipotrofiskās – veidojas dziļu ādas bojājumu gadījumā. Atrodas zemāk par apkārtējo audu līmeni – parasti ļenganas, iekritušas. Hipertrofiskās – biežāk veidojas pēc apdegumiem un ķirurģiskas iejaukšanās, īpaši pēc ilgstoša iekaisuma traumas vietā vai rētas izstiepuma rezultātā. Parasti izliektas/reljefas formas („ādas kunkulīši”, „auklveida” atsaites), rozā krāsā, izmērs atbilst bojātās ādas virsmas izmēram. Kā likums, 1,5–2 gadu laikā var patstāvīgi izlīdzināties. Pareizas ārstēšanas gadījumā recidīvi netiek novēroti. Keloīdās – kā likums, veidojas uz pazeminātu vispārējo un audu imunitātes rādītāju fona. Tās paceļas virs veselās ādas līmeņa, ir atšķirīgas formas, pēc izmēra pārspēj bojātos ādas audus. Blīvas, paugurainas, sarkanas krāsas, ar gludu spīdīgu virsmu, ir tieksme uz rētaudu izplešanos visos virzienos. To patoloģiskā „attīstība” sagādā pacientiem pietiekamu diskomfortu (nieze, dedzināšana, sāpes, duršana, dažreiz notirpums). Ir tendence uz recidīviem.
- Sadzīšana – tā ir kolagēna šķiedru sintēze un tā degradācijas process. Lai ādas bojājuma vietā izveidotos normāla rēta, abiem procesiem ir jābūt ideālā līdzsvarā vienam ar otru. Ja kolagēna sintēze noris ātrāk nekā tā degradācija, tad arī veidojas patoloģiskas rētas. Predispozīcijai uz hipertrofisko un keloīdo rētu veidošanos piemīt iedzimts raksturs. Starp citu, patoloģisko rētu veidošanās ir iespējama jebkurā vecumā, bet biežāk tās veidojas jauniem vīriešiem – viņi vada dinamisku dzīvesveidu, ir biežāk pakļauti traumām, atjaunošanās procesi noris aktīvi, tai skaitā arī kolagēna sintēze ādas šūnās.
- Atrofiskās rētas – tās ir strijas (izstiepumi), tās sauc arī par grūtniecības „rētām”. Pēc statistikas, izstiepumi rodas 80–97% nākamo māšu. Citi to rašanās iemesli: fizioloģiska hormonālā pārbūve (dzimumnobriešanas periods), endokrīnās saslimšanas, hormonālo preparātu lietošana, strauja svara palielināšanās/samazināšanās, organisma bioķīmiskie traucējumi, kas saistīti ar ādas reģenerācijai nepieciešamo komponentu deficītu. Vislielāko izstiepumu vietas: gurni, gūžas, vēders, piena dziedzeri. Svaigi izstiepumi – bāli–rozā krāsas vai bāli–violetas krāsas dzīsliņas, to izmērs ir 6–10 mm. Ar laiku tās kļūst gaišākas, tievākas, bet nekad patstāvīgi neizzūd! Izstiepumu korekcija – tā ir fibroplastu darbības stimulācija, uz kā rēķina var palielināties kolagēna un elastīna sintēze. Lāzers ir spēcīga šo procesu iedarbināšanas svira.