Ir daudz iemeslu, kāpēc pasliktinās dzirde, parādās reiboņi vai trokšņi ausīs. Daži no tiem – autoimūnas vai ģenētiskas saslimšanas. Ja ausu problēmām uzmanību nepievērš ilgstošu laiku, varat pilnībā zaudēt dzirdi. Otolaringologs Andrejs Lifšics pastāsta par trim mikroķirurģiskām operācijām, kas ļauj atgūt dzirdi.
Par ko pacienti sūdzas?
Visbiežāk par to, ka sākuši sliktāk dzirdēt. Dzirdes zudumu bieži pavada trokšņi ausīs. Ja troksnis atgādina jūras viļņus, tas var liecināt par sēra korķi vai bungādiņu perforāciju (cilvēki saka “pārplēsta bungādiņa”). Ja trokšņi ir spalgi, čīkstoši, tad problēma var būt iekšējā ausī. Protams, mēs nepaļaujamies tikai uz šo informāciju: vienmēr veicam papildu izmeklējumus. Bet trokšņi ausīs ir simptoms, kas var norādīt uz dzirdes zudumu. Tādos gadījumos var būt arī reiboņi.
Tāpēc jebkurā gadījumā pirmais, kas jādara, ja ir trokšņi ausīs, problēmas ar vestibulāro aparātu un dzirdes zudums, ir konsultēties ar otolaringologu.
Kā tiek veikta diagnostika?
Dzirdes zudums var veidoties dažādu iemeslu dēļ, tāpēc sākotnēji es pacientu izmeklēju. Vizuālās apskates laikā ir novērojamas vairākas izmaiņās, piemēram, bungādiņas perforācija vai izdalījumi no auss. Tas var norādīt uz iekaisumu vai holesteatomu (audzējiem līdzīgi veidojumi – tie satur ādas šūnas, kas agresīvi vairojas vidusausī). Holesteatomas ir bīstamas – tās iznīcina kaulu audus, ieskaitot dzirdes kauliņus, kas atrodas vidusausī un ir atbildīgi par dzirdi.
Ārsts uz vietas var veikt audiometriju (dzirdes pārbaudi) un timpanometriju (bungādiņas elastīguma un vidusauss spiediena pārbaude). Ja nepieciešams, tiek veikta arī akustiskā refleksometrija (arī dzirdes pārbaude). Apvienojot izmeklējumu rezultātus, var noteikt, kāda ir problēma, un kā to ārstēt. Jo reizēm ausis sāp deguna slimību dēļ, piemēram, ja deguna starpsiena ir izliekta, kas noved pie hroniska deguna un deguna blakusdobumu iekaisumu, kā rezultātā veidojas problēmas ar dzirdes kanālu. Var traucēt arī deguna polipi, adenoīdi, utt. Papildus ārsts var nozīmēt magnētiskās rezonanses tomogrāfiju (MRT) un datortomogrāfiju (DT). Pēc tam tiek apspriests ārstniecības plāns.
Piemēram, pacients ierodas un saka, ka slikti dzird. Apskatām ausi un redzam bungādiņas perforāciju. Veicam arī dzirdes pārbaudi, lai saprastu, vai ar bungādiņas atjaunošanu būs gana vai arī ir vēl kādas citas problēmas. Piedāvājam ārstniecības plānu.
Daudzas ārējās auss un vidusauss problēmas mēs varam izlabot ķirurģiski, turklāt mazinvazīvā ceļā. Pastāstīšu par trim operācijām, kuras ļauj ārstēt auss patoloģijas un atjaunot dzirdi.
1. Operācija bungādiņas perforācijas gadījumā
Tā nav pati grūtākā operāciju, bet to veic stundas laikā ar vispārēju anestēziju. Tas ir juveliera darbs – bungādiņas diametrs ir tikai 8-10 milimetri, tāpēc visas manipulācijas tiek veiktas zem mikroskopa. Sākumā ņemam materiālu “ielāpa” izveidošanai (visbiežāk tā ir fascija – plēve, kas atrodas zem muskuļiem vai perihondrijs, vai pats auss skrimslis, ja atvere membrānā ir liela). Tad perfororācijas vietas malas tiek atsveidzinātas, lai ielāps saaugtu. Pēc tam tiek atvērta vidusauss, bungādiņa tiek pacelta un zem tās tiek ievietots implanta atloks.
Cik ātri pacients atkopjas?
“Pēc operācijas ārējās auss kanālā tiek ievietots īpašs tampons, kuru ir viegli izņemt, tas nelīp pie auss, bet laiž cauri šķidrumu. Tampons ausī ir jānēsā divas nedēļas un caur to jāievada antibakteriāls līdzeklis.”
Kad atgriežas dzirde?
”Ideālajā gadījumā atloks pieaug pēc mēneša, kas parasti ir redzams apskates laikā. Bet diemžēl 4-10% gadījumu nepieciešama atkārtota operācija.
Pacients paliek stacionārā diennakti, šajā laikā viņu novēro ārsts. Bet jau nākamajā dienā atgriežas pie ierastās dzīves. Tampona dēļ dzirde sākumā būs nedaudz apgrūtināta. Jābūt gatavam tam, ka maksimālie dzirdes uzlabojumi būs vērojami tikai pēc pusgada.”
2. Mikroķirurģija holesteatomas gadījumā
Holesteatoma ir veidojums, kas satur ādas šūnas, kas agresīvi vairojas vidusausī. Tā parasti ietekmē bungādiņu un dzirdes kauliņus (āmuriņu, laktiņu un kāpslīti). Slimība attīstās lēni un sākumā tā ir bez simptomiem. Viena no pirmajām pazīmēm – no auss sāk tecēt šķidrums. Ja slimība netiek ārstēta, var attīstīties pilnīgs kurlums, sejas paralīze vai pat galvas smadzeņu abscess.
Operācijas galvenais mērķis ir izņemt holesteatomu pilnībā. Ja paliek kaut neliels gabaliņs, veidojums var sākt augt no jauna.
Holesteatomas identificēšanas zelta standarts ir datortomogrāfija. Pēc tās rezultātiem noskaidrojas, kuras auss daļas ir bojātas. Operācijas apjoms ir atkarīgs no tā, kur redzami kaulu struktūras bojājumi; kur kaulu vietā ir dobumi, kuros kaulu vietā ir mīkstie audi; vai ir deformēti vidusauss kauli.
Kādā vecumā veidojas šī saslimšana?
Jauniem cilvēkiem. Vecāka gadagājuma cilvēkiem – reti, jo parasti viņi jau ir operēti. Agrāk šī slimība bija izplatīta starp bērniem. Tagad bērniem ar hronisku vidusauss iekaisumu bungādiņā tiek ievietota īpaša caurulīte, caur kuru, gadījumā, kad pa dzirdes kanālu tek šķidrums un ventilācija ir apgrūtināta, tiek novadīti sekrēti no vidusauss un palīdz tajā iekļūt gaisam, tādējādi bērnu dzirde tiek atjaunota. Agrāk šādu tehnoloģiju nebija, kas sākumā noveda pie hroniska iekaisuma (kas ilga vairāk kā trīs mēnešus), bet pēc tam pie holesteatomas.
Cik ātri pacienti atveseļojas pēc holesteatomas izoperēšanas?
Tā ir vissmagākā operācija, tāpēc ļoti bieži bez holesteatomas izņemšanas ir jāatjauno trīs miniatūro kaulu (āmuriņa, laktiņas un kāpslīša) ķēde. Agrāk viss tika darīts divos posmos – vispirms izņemta holesteatoma, pēc tam atjaunoti kauliņi. Tagad tā visbiežāk ir viena operācija, kas arī tiek veikta zem mikroskopa.
Varianti ir dažādi. Ja dzirdes kauliņi ir bojāti, tad tiek veikta protezēšana,. Ja saglabājušies divi no trim kauliņiem, tad tiek veikta interpozīcija, aizvietojot trūkstošo daļu ar daļu no paša pacienta kauliem. Pēdējā posmā tiek atjaunota bungādiņa, ko arī parasti šī slimība ietekmē.
Cik ātri pacientam atgriežas dzirde?
Jāsaprot, ka pēc pārciestās slimības dzirde vairs nebūs ideāla, bet būs labāk. Šajā operācijā galvenais ir apturēt infekcijas izplatīšanos un izārstēt patoloģiju, jo neārstēta holesteatoma var novest pie letāla iznākuma.
3. Mikroķirurģija otosklerozes gadījumā
Otoskleroze ir saslimšana, kas saistīta ar kaulu patoloģisku pārveidošanos. Parasti izaugums ir atrodams uz pēdējā dzirdes kauliņa – kāpslīša, tajā vietā, kur tas saskaras ar iekšējo ausi. Otosklerozes gadījumā kāpslītis saaug ar kaulaudiem, kļūst nekustīgs, kas izraisa dzirdes zudumu. Starp citu, visvairāk no šīs patoloģijas cieš sievietes. Lai gan tā bieži ir iedzimta, nereti tā izpaužas tikai pēc dzemdībām.
Ir arī cits iemesls saslimšanai ar otosklerozi – masaliņu izslimošana.
Kā tiek veikta operācija?
Operācija tiek veikta zem mikroskopa, ārsts izņem fiksētā kaula daļu, kāpslīša pamatnē izveido caurumu, tajā ievieto protēzi un piestiprina pie laktiņas. Atšķirībā no abiem pārējiem gadījumiem, dzirde atjaunojas uzreiz.
Diemžēl bieži vien ārstēšana ir simptomātiska, kas tikai īslaicīgi palīdz uzlabot dzirdi. Bet ir gadījumi, kad slimības attīstība pēc operācijas palēninās. Un dažreiz tā tiek apturēta pavisam.
Operāciju var veikt tikai ar vispārējo anestēziju vai vietējo anestēziju. Viss ir atkarīgs no pacienta vēlmēm un ārsta pieredzes. Bet jāzina, ka vietējās anestēzijas gadījumā operāciju veikt ir grūtāk: manipulāciju laikā pacientam var būt reibonis.
Kāds ir pēcoperācijas periods?
Pēc šīs operācijas klīnikā ir jāpaliek vienu dienu. Bet pēc izrakstīšanās jau pirmajās dienās var atgriezties pie ierastās dzīves.
Jāatzīmē, ka visas trīs operācijas pamatā ir ārstnieciskas un to mērķis ir atbrīvoties no vidusauss patoloģijām. Tāpēc dzirdes funkcijas tiek atjaunotas dažādos veidos. Ja cilvēks nedzird jau ilgstošu laiku un tas nav ārstēts, tad pastāv iespēja, ka dzirdes centrs jau ir atrofējies. Un tad dzirdi atjaunot ir grūtāk. Tāpēc labāk konsultēties ar ārstu uzreiz, tikko pamanāmas pirmās pašsajūtas izmaiņas.
